Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:169422
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Kultūra un pareizticība Krievzemē    3.,4
  Izglītība Krievzemē    4
  Politiskā sistēma    5
  Ievērojamas personas    6
  Ievērojamas vietas un celtnes    7
  Ievērojami notikumi Krievzemē    8
  Saimniecība    9.,10.,11
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Kultūra un pareizticība Krievzemē.
9. gadsimta otrajā pusē Austrumeiropā izveidojās Senkrievu valsts, kura gan kultūras, gan sociāli ekonomisko apstākļu ziņā dažādos valsts rajonos bija atšķirīga. Piedņepra un Novgorodas apgabals attīstījās straujāk. Arī senās Krievijas kultūra attīstījās dažādi, tomēr bija arī zināmas kopīgas kultūras iezīmes, galvenā- tuvība ar skitu un seno slāvu cilšu tradīcijām. Senkrievu valsts augstais kultūras līmenis lielā mērā ir saistīts ar austrumslāvu kultūru. Senkrievu kultūra lika pamatus turpmākajai baltkrievu, krievu un ukraiņu kultūrai.
Slāvu cilšu mitoloģiskie priekšstati rakstiski fiksēti 10.- 13. Gadsimtā, kad slāviem sāka veidosies dievu panteons. Visagrāk kristietība skāra dienvidu slāvus, tāpēc viņiem panteons nemaz neizveidojās.
Tirdzniecības sakari ar Grieķiju sekmēja Krievzemes iepazīšanos ar kristīgo ticību. Vēl pirms kristietības ieviešanas Krievzemē bija daudz kristiešu.
988. gadā kņazs Vladimirs, būdams pagāns, vēlējās precēt kristīto kņazieni Annu, viņam nācās pirms kāzām kristīties. Ar to, Vladimira uzraudzībā, sākās tautas kristīšana. Kijevā Vladimirs tautu kristīja Dņepras un tās pietekas Potčinas krastos. Kristīšanas vietās tika uzceltas baznīcas. Kristīšana pārsvarā tika veikta miermīlīgi , tikai novgorodieši tai sākumā pretojās. Tiesa, Krievzemes nomalēs kristietību pieņēma vairākus gadu desmitus vēlāk.
Kņazs Vladimirs ‘’ieveda’’ Kijevas Krievzemi Eiropas kristīto zemju skaitā. Pareizticība tika ieviesta, balstoties uz Bizantijas tradīciju, tā savukārt balstījās uz antīko kultūru- skolās mācīja Homēru, Platonu, Aristoteli.
Vladimira reforma sekmēja Krievzemes strauju attīstību. No Bizantijas ieradās arhitekti, meistari, kuriem ceļot mūra baznīcas, līdzās strādāja arī vietējie. No Bizantijas ieradās arī garīdznieki.
Arī pagāniskās Krievzemes kultūra netika aizmirsta, un apvienojumā ar jaunajām vēsmām izglītībā un kultūrā radās savdabīga, neatkārtojama viduslaiku Krievzemes kultūra. Šī savdabība pirmām kārtām izpaudās estētiskajā, nevis filozofiskajā pasaules uztverē. Daiļrade un skaistuma izjūta pārņēma tās funkcijas, kuras citu zemju kultūrās veica abstraktā domāšana. Krievzemē viena no raksturīgākajām kultūras izpausmēm bija reliģiozitāte.
Vēl viena ļoti būtiska senkrievu kultūras iezīme ir dubultā ticība- pagānisms lieliski sadzīvoja ar pareizticību. Pagānisms reliģiskajos rituālos tika iznīcināts ļoti miermīlīgi: pagānisko dievu tēlus noslīcināja upē un tie it kā tika nomazgāti un aizvadīti., bet pagānisms, sevišķi zemkopībā un sadzīvē, bija dzīvs un ,šķiet, tāds ir pat tagad.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1138841
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties