Konstitucionālo tiesību subjektus iedala:
1) Fiziskajos jeb individuālajos – pilsonis, valsts prezidents, deputāti, indivīds u.c.;
2) Kolektīvajos – tauta, nācija, valsts, pašvaldības u.c.
Šajā referātā tiek apskatīti gan fiziskie (valsts prezidents, deputāts), gan kolektīvie (tauta, valsts) subjekti. Katram no šiem subjektiem piemīt savas tiesības un pienākumi. Katram no subjektiem tie ir individuāli.
1. Tauta
1.1. Jēdziens
Pasaulē pastāv atšķirīga izpratne par tautu. „Latvijas tauta” kā politisks jēdziens ir pretstats etnogrāfiskam jēdziens „latviešu tauta”. Ar šo jēdzienu tiek aptverti visi pilntiesīgie Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības piedalīties tautas suverenitātes principa īstenošanā.
Ar valsti mums katru dienu ir darīšanas, - bieži mums nākas griezties pie valsts iestādēm, valstij mēs maksājam nodokļus, armija aizstāv valsti pret ārējiem ienaidniekiem, mūsu valsts, Latvija slēdz līgumus ar citām valstīm utt., bet skaidri un noteikti apzīmēt, kas ir valsts, nebūt nav viegli. Valsts jēdzienam ir sastopami daudz un dažādi jēdzieni.
1.1. Valsts galva valsts politiskajā sistēmā
Ar nosaukumu „valsts galva” parasti apzīmē oficiālu institūciju vai personu, kam formāli pieder augstākā vieta valsts varas institūciju hierarhijā un kas īsteno augstāko valsts pārstāvniecību iekšpolitiskajā dzīvē un attiecībās ar citām valstīm. Valsts galva nav tikai dekoratīva vai reprezentatīva figūra, tas ir valsts augstākais vadonis, augstākais tautas interešu sargātājs. Valsts galva var nepiederēt ne vienai no klasiskajām valsts varām, tajā pašā laikā citviet valsts galva atrodas kādā no trijiem valsts varas atzariem.
