Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,60 (15%)
Cena ar atlaidi*:
3,39
Pirkt
Identifikators:375928
Vērtējums:
Publicēts: 29.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Termins „konstitūcija” radās Senajā Romā. Tā saucas atsevišķi imperatora derēti. Nedaudz vēlāk sākās cīņa par sabiedrisko attiecību regulēšanu uz tiesiskiem pamatiem.
Viens no pirmajiem dokumentiem, kas radās šo cīnu rezultātā bija Lielā brīvību harta Anglijā, ko parakstīja karalis Jānis Bezzemis 1215. gadā pēc sakāves karā ar baroniem.
Iesākumā konstitucionālās nozīmes idejas bija izteiktas senās pasaules rakstnieku sacerējumos. Taču konstitucionālo tiesību attīstība bija cieši saistīta ar absolūtisma sagrāvi un apgaismotāju darbību. Viņi izvirzīja dažādas idejas – tautas suverenitāte, varas dalīšana, cilvēktiesības, parlamentārisms un atbildīgā vadība.
Viens no galvenajiem konstitucionālisma avotiem ir konflikts starp sabiedrību un valdnieku, bet tā ārējā izpausme bija parlamenta konflikts ar karaļa varu par valsts varas sadali un katra stāvokļa noteikšanu politiskajā sistēmā. Radās divējāda konstitucionālisma izpratne. Plašākā nozīmē – jebkāda pamatlikuma esamība, kas nosaka valsts pārvaldi (valsts forma, vadošo personu kopa un viņu pilnvaras un pienākumi), šādā nozīmē par konstitūciju var būt nosaukts jebkurš pamatlikums; šaurākā nozīmē – noteikts sabiedrības iekārtas tips, kas nosaka tautas pārstāvniecību, varu sadalījumu, pilsoņu tiesību garantijas.
17. gadsimtā atkal saasinājās attiecības starp valdnieku un sabiedrību. Kārlis I vēlējās gan parlamenta apstiprināšanu, gan vairāk papildu nodokļu un maksājumu ieviešanu. Taču 1628. gadā viņu piespieda pieņemt Tiesību petīciju, kas ļāva ievākt nodokļus tikai ar parlamenta piekrišanu, kā arī aizliedza izmitināt karavīrus privātmājās. Tādā veidā sabiedrībai drīz vien radās priekšstats par pilsoņu fundamentālām tiesībām, kuras nevar pārkāpt neviena valdība.
Monarha un parlamenta cīņa turpinājās un noveda līdz valsts apvērsumam, kas ir zināms kā 1688. gada „Slavenā revolūcija”. Orānijas Vilhelms pieņēma Tiesību deklarāciju. Tā ierobežoja monarhu varu. Tanī tika deklarētas arī tādas tradicionālas tiesības kā tiesības uz zvērināto tiesu, bargo sodu aizliegums, tiesības griezties ar petīcijām pie valdības un tiesības nēsāt ieroci.
Visbeidzot – svarīgākais dokuments, kura principi tika iekļauti pirmajā konstitūcijā pasaulē, bija Neatkarības deklarācija, kas tikai pieņemta ASV 1776. gada 4. jūlijā.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,58 €
Materiālu komplekts Nr. 1118883
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Konstitūcija kā valsts pamatlikums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/375928

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties