Dzimis 1824. gadā Tulā, bet izaudzis Černigovas guberņā. Pirmo audzināšanu saņēmis no mātes, bet vēlāk mācījies Novgordseverskas ģimnāzijā, kurā, pēc viņa domām, bija vairāk spīduma, nekā intereses par zinātni. 1840. gadā Ušinskis iestājās Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē. Tur viņš izjuta tā laika politisko atmosfēru, kurā sadūrās idejas par senās Krievijas idealizēšanu un antidzimtbūtniecību. Pēdējo uzskati ietekmēja arī Ušinska demokrātiskos uzskatus.
1844. gadā K. Ušinskis ar izcilību beidza Maskavas universitāti. No 1844. gada līdz 1846. gadam viņš gatavojās maģistra eksāmenam. 1846. gadā viņš sāka strādāt Jaroslavļas licejā par profesoru. Šajā darbā viņš iemantoja skolēnu simpātijas ar savu radošo pieeju mācībām, aicinot skolēnus kritiski un radoši apgūt zināšanas, saprast, ka personības attīstība nav iespējama neietekmējoties no sabiedrības attīstības. Tādēļ šīs brīvdomības dēļ 1849. gadā viņam nācās aiziet no darba licejā.
Tālāk K Ušinskis devās uz Sankt - Pēterburgu. No 1850. gada līdz 1854. gadam viņš strādāja iekšlietu ministrijā.
1854. gadā Ušinskis sāka darbu Gatčinas bāreņu institūtā, kur strādāja piecus gadus.
1859. gadā K Ušinskis uzsāka darbu inspektora amatā Smoļnijas dižciltīgo jaunavu institūtā. Viņš pilnībā pārveidoja institūta darbu, samazinot mācību laiku, ieviešot brīvlaikus, izmainot mācību metodes, iekļaujot mācāmo priekšmetu sarakstā dabaszinības, fiziku, palielinot stundu skaitu dzimtajā valodā, samazinot svešvalodas.…
