Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:120494
 
Vērtējums:
Publicēts: 03.02.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Konjunkcijas būtība un īpatnības    4
3.  Konjunkcijas saīsinātās formas    4
4.  Komutācijas likums    6
5.  Konjunkcijas locekļu grupēšana    7
6.  Konjunkcijas patiesuma nosacījumi    8
7.  Konjunkcija loģiski tiesiskā analīzē    9
8.  Konjunkcija ar vienkāršām iekšējām disjunkcijām    11
9.  Konjunkcija ar vienkāršu iekšējo disjunkciju    12
10.  Konjunkcija ar iekšēju komplicētu konjunkciju, kurā ietilpst disjunkcija    12
11.  Secinājumi    13
12.  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Mūsdienu zinātnes metodoloģijā ir pieņemts zinātņu dalījums fundamentālajās un lietišķajās. Fundamentālās zinātnes pētī esamības visbūtiskākās objektīvās likumsakarības Lietišķās zinātnes nodrošina starpposmu no fundamentālo zinātņu sasniegumiem līdz reālai dzīvei. Loģika ir viena no fundamentālajām zinātnēm. Tā ir fundamentāla humanitāra zinātne, kuras izziņas objekts ir cilvēka domāšana.
Vārds “loģika” veidots no sengrieķu vārda “logoss”, kas izskaidrojams vairākos variantos un tam ir vairākas nozīmes. Tradicionāli, ar izpratni “loģika”, tas skaidrojams kā esamības likums. Otrkārt, kā doma, kas apzīmē domāšanas konsekvenci, bet treškārt skaidrojumā tiek apzīmēta zinātne par domāšanu, tāpēc arī loģikas definīcija ir šāda: tā ir zinātne par pareizas domāšanas formām, likumiem un kārtulām.
Platons ir teicis, ka loģika ir tā nepieciešamā sapratnes saikne, ar kuras palīdzību izzināt būtību un patiesību.
Domāšana ir īstenības vispārināts atveidojums valodu formās. Domāšanas galvenās formas - jēdziens, spriedums, slēdziens.
Referātā apskatīts viens no sprieduma pamatveidiem – konjunkcija.
Atkarībā no loģiskā saikļa rakstura izšķir trīs salikto spriedumu pamatveidus. Saskaņā ar loģikā pieņemto terminoloģiju savienojuma spriedumus sauc par konjunktīviem spriedumiem jeb konjunkciju (latīņu valodā – “coniunctio” – saistība)

Konjunkcijas būtība un īpatnības
Konjunkcija tiek veidota no vairākiem vienkāršiem spriedumiem ar loģisko saikli “un”. Domāšanā var izmantot daudz plašākas formas. Konjunkciju tradicionāli nosaka kā divu teikumu savienojumu, pie kam šiem izteikumiem nav jābūt obligāti saturiski saistītiem, jo loģika pēta vairāk izteikumu formas, nevis saturu. Piemēram: “Pasažieri iekāpa autobusā un šoferis aiztaisīja durvis.” (Šajā gadījumā konjunkcijas locekļus mainīt vietām nevar.)…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1163989
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties