Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:761446
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.03.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  Konfūcija ētika, morāle un tikumība    5
2.  Konfūcisma un daoisma ētikas salīdzinājums    7
3.  Uzvedības mācība    9
  Nobeigums    11
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Konfūcijs (Kun Cju, Kun Fu – dzi, Kun - dzi) ir dzimis 551 gadā p.m.ē. Ķīnas ziemeļaustrumos. Viņš uzaudzis nelielajā Lu valstī tagadējās Šaņdunas pussalā. Dzīvodams grūtos laikos, viņš agri kļuva par bāreni un bija spiests pats saviem spēkiem virzīties dzīvē uz priekšu. Viņš cēlies no aristokrātu dzimtas, kura ģimene bija visai trūcīga un tādēļ viņam nācies izjust dzīves grūtības jau ļoti agri. Apkārtējā vide, kurā viņš dzīvoja, radīja viņā atsvešinātības iespaidu, tādēļ varbūt viņš sāk veltīt visu savu brīvo laiku Ķīnas senatnes izpētei. Un jau 30 gadu vecumā izveido savu skolu, kurā sāk sludināt mācību - “atgriešanās senatnē”. Te viņam pievienojas daudz mācekļu, kurus saista Konfūcija zināšanas par senajām grāmatām. Dzīves laikā viņš ieņem dažādus amatus Lu valstiņā, taču jau pusmūža gados Konfūcijs pamet valsts darbu un kopā ar mācekļiem dodas klejojumos pa Ķīnas valstiņām, lai pārliecinātu to valdniekus iedzīvināt sabiedrībā viņa atziņas.
Konfūcija dzīves laikā, Ķīnas valsts mūsdienu izpratnē nepastāvēja. Tās teritorijā bija izveidojušās daudzas autonomas monarhijas, tomēr ķīniešu tautai kopumā bija iedibinājušās senas dzīves tradīcijas. Konfūcijs izprata valsti kā lielu ģimeni, bet valdnieka politisko varu pielīdzināja tēva varai. Visvairāk viņš domāja par ideālu valsti. Tās centrālais mācību jēdziens bija ŽEŅ (humānisms, cilvēcība), tāpēc tā vairāk pieskaitāma ētiski politiskajām, nekā filozofiskām kategorijām. Galveno vietu tādā valstī ieņem rituāls, ceremonija, paražas un tradīcijas. Šīs vērtības tiek piedāvātas imperatīvu likuma normu vietā un uz to pamata tika radīta doktrīna, kas kļuva par Ķīnas valsts pamatu un pēc Konfūcija nāves (479. g. p.m.ē.) izplatījās arī citās Āzijas valstīs.
Laikā kad dzīvo Konfūcijs (ČOU dinastijas valdīšanas laikā), Ķīnas teritorijā pastāv piecas vadošās filozofijas skolas: taoisms, moisms, legisms, yin – yang un dialektianisma novirziens, bet Konfūcija idejas kļūst kā valsts ortodoksālā reliģija tikai četrus gadsimtus pēc viņa nāves, HAŅ dinastijas valdīšanas laikā, kad sadrumstalotā Ķīna tika apvienota un ieviesta oficiāla reliģija – konfūcisms.
Vienīgais līdz mūsdienām nonākušais klasiskās Ķīnas filozofijas paraugs, kurš tiešā veidā atspoguļo Konfūcija uzskatus, ir LUŅ – JUI, kas ietver sevī Konfūcija domu citātus un sarunu fragmentus ar skolniekiem. Līdz mūsdienām ir arī noskaidrots, ka KU – FU – DZI jeb godājamais skolotājs pats neko nav rakstījis. Tāpat ir pierādīts, ka Konfūcija mācība, kuru ir pierakstījuši viņa skolnieki kā arī viņa skolnieku skolnieki, ir saglabājusies tikai trīs grāmatās: Dižā Zinātne, Dzīves Mācība un Konfūcija Sarunas .

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties