Teorija – (grieķu: θεωρία) - zinātnisku atziņu paveids, kas dod vienotu, sistemātisku priekšstatu par esamības likumsakarībām. Teorijas tiek formulētas, attīstītas un pārbaudītas saskaņā ar zinātnisko metodi.
Teoriju galvenais uzdevums ir skaidrot un saprast kāpēc cilvēki dara to, ko viņi dara. Katram no mums ir tendence apzināti vai neapzināti radīt teorijas par apkārt notiekošajiem procesiem un mūsu vietu tajos. Teoriju veidošana sākas ar novērojumiem un noved pie to izskaidrošanas. Vērojot notikumus un sakritības, rodas pieņēmumi par to, kas notiek un tiek izvirzītas hipotēzes, kā tas viss beigsies. Sākotnēji veidojot teoriju tiek uzdoti jautājumi par faktiem un notikumiem, kā arī jautājot noskaidroti cēloņi. Vēlāk, noskaidrojot detaļas, rodas papildjautājumi - par faktiem, par vērtībām. Nākošais solis teoriju veidošanas procesā ir novērošana un atbilžu meklēšana. Metodes kā to īstenot ir atšķirīgas. Vieni atbildes meklē eksperimentējot, citi – izvaicājot cilvēkus. Nobeigumā tiek modelētas atbildes. Pētnieks mēģina definēt, aprakstīt un paskaidrot to, ko viņam ir izdevies noskaidrot. Tā rodas teorija. Taču jāpiebilst, ka bieži vien tā noved pie jauniem jautājumiem un process turpinās. Sākas jaunu teoriju veidošana, izmantojot jau esošās teorijas. Ideāls teoriju veidošanas modelis sākas ar pētniecisku jautājumu. Tad seko hipotēzes izvirzīšana, pārbaudīšana un teorijas formulēšana.
Teorijas iespējams izteikt gan kā tekstu, gan grafiskus modeļus, gan arī formulās. Taču lai saprastu, kas padara vienu teoriju labāku par otru, jāpievērš uzmanība vairākiem faktoriem. Pirmkārt, teorija atšķiras no hipotēzes. Reizēm šķiet, ka esam nonākuši pie teorijas, bet tā izrādās tā ir tikai hipotēze - varbūtējs paziņojums par attiecībām starp diviem vai vairākiem mainīgajiem.
