Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,56 (14%)
Cena ar atlaidi*:
3,43
Pirkt
Identifikators:983571
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.11.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  Kas ir kompostēšana    6
2.  Komposta veidošana    8
2.1.  Komposta veidi    9
2.2.  Kompostā izmantojamie materiāli    10
2.3.  Komposta ķīmiskais sastāvs    12
2.4.  Komposta papildvielas    14
3.  Kompostēšanas izmantošana    19
4.  Kompostēšana Latvijā    20
5.  Kompostēšana no ilgtspējīgas attīstības viedokļa    22
  Bibliogrāfiskais saraksts    24
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS
Ikvienā mājsaimniecībā rodas atkritumi. Kā liecina statistika, mājsaimniecību atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju katru gadu pieaug par 2–2,5%. Tas būtu izskaidrojams ne tikai ar to, ka katrs pirkums ir glīti iesaiņots, bet arī ar to, ka nopirkto lietu daudzums pēdējos gados ir strauji pieaudzis. Katrs eiropietis vidēji ir atbildīgs par 300–350 kg atkritumu gadā, Lielbritānijā šis apjoms sasniedz pat 1 t [5, 26. lpp.].
Latvijā no visas atkritumu gūzmas 70% - 80% ir sadzīves atkritumi, no tiem 50% - 60% organiskie atkritumi, ko ir iespējams kompostēt, iegūstot tālāk izmantojamo humusu, siltumu, u.c. lietas. No atlikušajiem atkritumiem 30% - 40% veido stikls, metāls, tekstils, kurus arī var pārstrādāt, nododot tos attiecīgos pārstrādes punktos. Arī Latvijā ir dažādiem atkritumiem īpaši pieņemšanas punkti. Atlikušos 10% - 20% atkritumu tik viegli pārstrādāt nav iespējams [1], piemēram, freonu saturošie ledusskapji, aerosoli, riepas, u.c.
Pašlaik organiskos atkritumus Latvijā noglabā atkritumu izgāztuvēs, tur organiskās vielas pūst un izdalās CO2, metāns un citas gāzes. Tas ir bīstami gan videi, gan izgāztuvei, jo metāns ir smaga un eksplozīva gāze, kas uzkrājas zemākajās vietās. Notiek aizdegšanās, un tad nedēļām ilgi gaisā ceļas melnu dūmu vāli, jo tur gruzd ne tikai vecas mizas, bet arī plastmasa un citi dioksīnus izgarojoši atkritumi [5, 26.lpp.].
Nolūkā izvairīties no šādām problēmām, ikviena mājsaimniecība vai arī lielākas saimnieciskās vienības var izveidot kompostēšanas sistēmas, kas ļautu pārstrādāt organiskos atkritumus papildus no tā iegūstot ne tikai humusu, bet arī citas ekonomiskas vērtības.
Pēdējos gados Eiropā ir ievērojami pieaugusi bioloģisko atkritumu pārstrāde. Skatoties nākotnē, jāpieņem, ka vismaz 30% no pilsētu atkritumiem un aptuveni 40% no rūpnieciskajiem atkritumiem no kopējās Eiropas atkritumu produkcijas varētu tikt bioloģiski apstrādāta, to kompostējot vai biodegradējot bioreaktoros anaerobos apstākļos [8].
Gala produktam ir jāatbilst zināmiem kvalitātes standartiem, kuri vienlaicīgi arī stimulē komposta kvalitātes paaugstināšanos Eiropā. Atsevišķām valstīm ir detalizēti izstrādāta organisko atkritumu pārstrādes politika, dažas plāno pasākumus šajā virzienā, bet dažas par šiem jautājumiem domā maz. Vispārējā tendence ir tāda, ka tiek atbalstīta organisko atkritumu apstrāde kompostējot. Galveno lomu šeit spēlē komposta kvalitātes garantija. Aptuveni 400 kompostēšanas uzņēmumi Eiropā ir iesaistījušies visaptverošas kvalitātes kontroles sistēmā [8].
Saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu, ik pēc pieciem gadiem dalībvalstīm ir par 25% jāsamazina organisko atkritumu daudzums izgāztuvēs un poligonos, līdz šis daudzums, salīdzinot ar 1995.gada datiem, saruks līdz 35%. Latvijā pagaidām tikai Rīgas rajona Stopiņu un Ķekavas pagastā tiek īstenots biodegradablo atkritumu apsaimniekošanas pilotprojekts, izvietoti brūni konteineri atkritumiem, kas bioloģiski sadalās.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kompostēšana Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/983571

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties