SECINĀJUMI
Secinu, ka, lai arī kognitīvā disonanse sākumā var šķist ļoti sarežģīts jēdziens, tas tomēr ir ikdienā ļoti pazīstams process, kas skar ikvienu. Teorētiski sastopam kognitīvo disonansi katru reizi, kad jāveic izvēle, atšķiras tikai disonanses līmenis un tas, kā cilvēks spēj ar to tikt galā. Esmu sastapusi cilvēkus, kuriem ir problēmas veikt izvēli un viņi šajā procesā ‘’iesprūst’’, ilgstoši nespējot izlemt un tādējādi dzīvojot patstāvīgā disonansē.
Aprakstot kognitīvo disonansi, minēts, ka tas ir psiholoģisks koncepts, tomēr, kā zināms, tas rada arī manāmu fizisku diskomfortu. Tas izskaidro to, kāpēc mums ir tik svarīgi no tās atbrīvoties un rast konsonansi.
Pēc Leona Festingera pētījumu apskates esmu sapratusi reālās dzīves situāciju novērošanas nozīmi – tas, ka pētījums veikts laboratorijā vēl nenozīmē, ka tas ir zinātnisks. Ir nozīmīgāk redzēt, kā cilvēki reaģē reālās, nevis stimulētās situācijās (šis attiecināms uz Festingera gadījuma analīzi ‘’Kad pareģojums izgāžas’’).
Secinu, ka būtu bijis interesanti izpētīt arī kulta grupas dalībnieku izglītības līmeni un iemeslus, kādēļ viņi tik viegli pakļāvās līderes teiktajam. Tas ir fascinējoši, ka tik neprātīga doma par pasaules bojāeju varēja cilvēkiem likt pamest savus partnerus un īpašumus. Domāju šeit svarīga bija arī piederības sajūta, ka grupā iekļauti tikai izredzētie, īpašie cilvēki.
Interesants šķita atklājums par to, ka, ja kāds tiek pavēlēts izpildīt uzdevumu, viņa atbildības sajūta par radīto darbu būs daudz mazāka, nekā izvēloties to darīt pats. Šo fenomenu esmu ievērojusi arī savā dzīvē un tas izskaidro, kāpēc daudziem cilvēkiem ir vieglāk sekot konkrētiem uzdevumiem un paraugiem, nekā pašiem būt līderiem.
…
