SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Aptaujāto nozaru speciālistu vidū pastāv viedokļu atšķirības par klimata pārmaiņu radīto risku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības sektoriem, tādēļ var secināt, ka nodarbošanās nav faktors, kas ietekmē respondentu attieksmi.
2. Lai arī ir atzīta saimnieciskās darbības negatīvā ietekme uz Zemes atmosfēras temperatūras izmaiņām, kas pastiprina klimata mainīguma izpausmes, pastāv pretēji viedokļi, kas noliedz antropogēno ietekmi un novērotās klimata izmaiņas skaidro ar Saules starojuma intensitātes izmaiņām. Pretēji uzskati par klimata pārmaiņu cēloņiem un antropogēno ietekmi, attiecīgi rada atšķirības viedokļos par klimata pārmaiņu radītajiem riskiem un nepieciešamību tiem pielāgoties.
3. Līdz šim Latvijas centieni adaptācijai klimata pārmaiņām ir bijuši vērsti uz izpētes projektu un programmu īstenošanu, kā arī Eiropas finanšu instrumentu ieguldīšanu klimata pārmaiņu mazināšanas projektu īstenošanā, tomēr, lai efektīvi un saskaņoti adaptētos klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, samazinot nākotnē iespējamos tautsaimniecības nozaru zaudējumus, svarīgi ir izstrādāt visaptverošu uz starptautiskām rekomendācijām un zinātniskiem ieteikumiem balstītu vietējai specifikai pielāgotu Nacionālo adaptācijas stratēģiju.
4. Ierobežota finansējuma apstākļos, NAS izstrādē ir jāparedz arī klimata pārmaiņu radīto zaudējumu un adaptācijas pasākumu izmaksu aprēķini, jo tas var sekmēt lēmuma pieņemšanu par NAS paredzēto rīcību īstenošanu. Būtiski aprēķinos ir iekļaut ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējumu monetārā izteiksmē.
…