Secinājumi
Pētot emociju un jūtu jēdzienu psiholoģiskajā literatūrā var secināt, ka emociju un jūtu avots ir objektīvā īstenība, kas atspoguļo indivīda subjektīvo attieksmi pret to. Ne katrs īstenības priekšmets un parādība spēj izraisīt pret sevi emocionālu attieksmi. Emocionālo attieksmi izraisa tikai tas, kas tā vai citādi, tieši vai netieši saistīts ar cilvēka vajadzību apmierināšanu vai ar sabiedrības prasībām.
Mūzika cilvēku ietekmē gan psiholoģiski, gan fizioloģiski. Daudzās emociju teorijas atspoguļo emocijas gan kā ārējo stimulu ierosinātu fizioloģisko procesu, un otrādi- kā reakciju uz fizioloģiskiem procesiem, gan kā subjektīvu vērtību, pamudinājumu motivācijai, noteiktai darbībai, gan kā kognitīvās sfēras motivējošo elementu.
Par galvenajām emocijām uzskatāmas interese, prieks, pārsteigums, bēdas, dusmas, riebums, bailes, vainas izjūta, kauns, u.c., kuru izpausmes atspoguļojas gan mīmikā, žestos, runas intonācijā, gan asinsrites, elpošanas, gremošanas un muskulatūras darbībā.
Emocijas, klausoties mūziku, veidojas pateicoties asociatīvajai uztverei, kas savienojumā ar katra indivīda pieredzi, veido noteiktas emocijas. Katrs skaņdarbs ietekmē cilvēku atšķirīgi, līdz ar to katrs skaņdarbs rada citas asociācijas un emocijas. Mūzika ietekmē gan cilvēka nervu sistēmu, gan veģetatīvos procesus, gan emocionālo pusi.
Praktiskais pētījums tika veltīts, lai noskaidrotu kādas tieši emocijas skolēnos izraisa konkrēti mūzikas paraugi. Analizējot pētījuma rezultātus, var secināt, ka smagnējāka mūzika gan meitenēs , gan zēnosizraisa bailes, dusmas, nepatiku. Lēni, liriski skaņdarbi parāda jauniešu vēlmi slēpt savas patiesās emocijas vai arī viņu nespēju būt romantiskākiem, ko šāda veida skaņdarbi rada viņos tādas emocijas kā nepatiku, riebumu, skumjas. Savukārt straujāki, vieglāki skaņdarbi rada vairāk pozitīvu emociju-prieku, interesi, kas apstiprina jauniešu vecumposma psiholoģiskās īpatnības, viņu spēju ātri reaģēt, ātri pieņemt lēmumus, tvert visu vieglāk, neko nesarežģīt, utt.
Lai gan katra skaņdarba atskaņošanas brīdī bija skolēni, kam veidojās pozitīvas emocijas, diezgan liela daļa respondentu atzīmējuši arī negatīvās emocijas, kas norāda, ka jauniešu vecumā ir daudzi, kam nepatīk klasiskā mūzika vispār. Iespējams, tas ir tāpēc, ka mēs dzīvojam popkultūras laikmetā, kur jauniešu subkultūrai galvenā tendence attiecībā uz mūzikas jomu, ir klausīties popmūziku, rokmūziku un citus populārās mūzikas žanrus.
Tā kā jebkura skaņdarba klausīšanās laikā jebkuram veidojās emocijas, vienalga, pozitīvas vai negatīvas, kā arī parādās negatīvās emocijas, tad var uzskatīt, ka hipotēze ir apstiprinājusies.
…
