Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:778494
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  Kinomākslas attīstība    4
2.  Kino un video tehnika    6
2.1.  Filmu uzņemšanas aparatūra    6
3.  Kinofilmas galvenie tapšanas posmi    7
4.  Galvenie kino izteiksmes līdzekļi    9
4.1.1.  Gaismas fiziskā daba    9
4.1.2.  Gaismas pamatveidi, to radītā apgaismojuma raksturs    9
4.1.3.  Apgaismojuma uzbūve. Kinogaismu veidi    10
4.2.  Kompozīcija    12
4.2.1.  Kadra kompozīcija    12
4.2.1.1.  Attēla plaknes kompozīcija    12
4.2.1.2.  Attēla mērogs jeb kadrējums    12
4.2.1.3.  Attēla dziļums    13
4.2.2.  Pamatprincipi montāžiskai filmēšanai    14
4.3.  Kustība    16
4.3.1.  Kustības pamat varianti    16
4.3.2.  Kameras kustību veidi    16
4.4.  Kombinētie kadri    17
4.4.1.  Populārākie kombinēto kadru varianti    17
5.  Savas filmas uzņemšana. Galvenie tapšanas posmi    18
  Nobeigums    19
  Izmantotas literatūras saraksts    20
Darba fragmentsAizvērt

Nav zināms, kad pasaulē sacerēts pirmais literārais darbs, dzimusi pirmā melodija, notikusi pirmā teātra izrāde, kurā kontinentā pirms gadu tūkstošiem tapis pirmais zīmējums. No visiem mākslas veidiem savu dzimšanas dienu var svinēt tikai tehnikas laikmeta bērns – kino. 1895. gada 28. decembrī Parīzē notika pirmais kinoseanss. Šo, tik daudzo izgudrotāju sapni, īstenoja Franču inženieri - brāļi Limjēri, viņi padarīja, pagājušajā gadsimtā izgudroto fotogrāfiju, kustīgu.
Lai gan pirmās filmas bija tikai divas trīs minūtes garas un arī to saturs bija gaužām primitīvs – uz kinofilmas nofotografētas pašas vienkāršākās darbības, piemēram, vilciena pienākšana un atiešana, riteņbraukšanas sacīkstes un tamlīdzīgi. Šodien šī filma, mūsdienu skatītājiem, izraisītu līdzcietīgu smaidu, taču toreiz tā skatītājus pārsteidza tiktāl, ka tie tūlīt skrēja pieskarties attēlam, cerot sataustīt īstus priekšmetus un dzīvus cilvēkus, turpretī citi noslēpās aiz krēsliem, kad tiem virsū brāzās vilciens. Tolaik neviens tā īsti nespēja iedomāties kino nākotni, tika pat prognozēts, ka kino nākotnes nemaz nebūs un tas izzudīs, kad kustīgais attēls vairs nebūs sensācija. Tikai paši tālredzīgākie cilvēki tūlīt saskatīja kinematogrāfijas lielo nākotni. [1, 3 lpp]
Nākamos soļus, kino attīstībai, palīdzēja spert tehnikas attīstība. Sāka filmēt kadrus ar aktieru piedalīšanos, tātad sāka veidoties aktierfilmas, kuras, laikam ritot, kļuva garākas un saistošākas.
Šodien kino ieguvis jaunas tehniskas iespējas, kļuvis žanriski un stilistiski ļoti daudzveidīgs. Katrs skatītājs plašajā filmu klāstā var atrast ko sev tuvu un interesantu. Gan tie, kas no ekrāna pirmām kārtam „lasa kino stāstus”, gan tie, kam tuvāks poētiskais kino, kur dominē bieži vien vārdos grūti formulējamas emocionālas noskaņas un asociācijas.
Pēc maniem, un pieļauju, ka pēc daudzu uzskatiem, kino ir pielīdzināms cilvēka garīgās dzīves attīstībai tikpat ļoti kā dzeja, mūzika, matemātika un tml., jo kino spēj to visu apvienot un pievienot attēlu. Kino ir valoda. Tas runā par lietām – lielām, abstraktām lietām. Un tāpēc tas man patīk.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties