Kārlis Ulmanis - no demokrāta līdz autoritāram līderim

Secinājumi
1. Latvijas parlamentārās demokrātijas gados Ulmanis bija viens no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem, bija Satversmes sapulces loceklis un Saeimas deputāts no Latviešu Zemnieku savienības.
2. Ulmanim bija iebildumi pret visas varas nodošanu bezkontroles Saeimai, jo pēc viņa pārliecības bezkontroles parlaments ar tik liberālām vēlēšanām var ātri deģenerēties.
3. Saeimai zaudējot autoritāti, Ulmanis izteica nožēlu par tautas vēlēta, no Saeimas neatkarīga valsts prezidenta idejas noraidīšanu Satversmes sapulcē.
4. Iecerētajos Satversmes grozījumos no K.Ulmaņa puses tika uzsvērta ideja par latvisku Latviju, zemniecības galveno lomu pārmaiņu radīšanā valstī, vienotību cīņai “par visas tautas nākotni un pastāvēšanu”.
5. Satversmes reformas mērķi bija: Valsts prezidenta ievēlēšana uz pieciem gadiem tiešās tautas vēlēšanās, piešķirt prezidentam pilnvaru atlaist Saeimu, piešķirt Valsts prezidentam galveno lomu valdības sastādīšanā un ārkārtas situācijās, samazināt Saeimas sastāvu līdz 50 deputātiem, Saeimas pilnvaras pagarināt līdz 4 gadiem, ierobežotas likumdevēja iespējas iejaukties Ministru kabineta darbā.
6. Ministru kabinets faktiski bija institucionāls aizsegs diktatora gribas īstenošanai. …