Karla Špicvega gleznas "Nabaga dzejnieks" analīze

Aptaujas rezultātā tiek secināts, ka šī ir vāciešu otrā iecienītākā glezna pēc Leonardo da Vinči „Monas Lizas”. Taču tā arī bijusi vairakkārt iecienīta zagļu vidū, jo tikta nozagta 2 reizes un galvenais oriģināls vēljoprojām ir pazudis (1989). Glezna ir salīdzinoši mazā izmērā, līdz ar to viegli nozogama.
„Špicvēgs nav pirmais un vienīgais, kas skar šo tēmu par nabaga dzejnieku. Šo tēmu apspēlē arī angļu mākslinieks Viljams Hogārts 1736. gadā, Viljams Tērners 1809. gadā. Kā arī itāļu gleznotāja Tomaso Minardi pašportetā dažus gadus vēlāk saskatāma šī tēma, Minhenes mākslinieka Kaspara Brauna 1832. gada ilustrācija „Dzejnieka bēniņi” ,kā arī 1842. gadā franču mākslinieka Onorē Domjē daiļradē. Šī tēma bija aktuāla ne tikai glezniecībā, bet arī teātra mākslā un literatūrā. 1812. Gada augustā Kotzebue uzrakstīja lugu ar nosaukumu – Der arme poet (Nabaga dzejnieks). Un iespējams sava darba nosaukumu Špicvēgs aizņēmies tieši no šī darba.” Savukārt mūsdienās cilvēki kopē tieši Špicvēga dzejnieku. Tas redzams daudzās dažādās interpretācijās – gan komiksos, ilustrācijās, fotogrāfijās, kokmateriāla darbos un pat viesnīcas numuriņa interjerā. Kā arī literārajos darbos šo tēmu izmanto kā metaforu par vienmēr izsalkušo, nabaga mākslinieku.
…