Karjeras attīstības atbalsta bezdarbniekiem teorētiskie aspekti

Tomēr ir jāatzīst, ka daudzās valstīs karjeras vadības prasmes ir kļuvušas pamanāmākas izglītības saturā un ārpusklases nodarbībās vispārējās izglītības, kā arī profesionālās izglītības un apmācības ietvaros. Darba devējiem, valsts nodarbinā¬tības dienestiem un sociālajiem partneriem visā Eiropā joprojām ir jāvelta vairāk uzmanības pie-augušajiem darbmūža un karjeras vadības, kā arī saistīto prasmju pilnveidošanas ietvaros. Starp valstīm pastāv lielas atšķirības, kā valsts nodarbinātības dienesti veicina bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, sākot ar vienkāršu darbā iekārtošanu un beidzot ar padziļinātu (psiholoģisku) atbalsta sniegšanu konsultāciju veidā, kā arī īpašu atbalstu štatu samazināšanas un darba uzteikuma gadī¬jumā. Svarīgs ir arī uzlabots darba tirgus caurspīdīgums, nodrošinot viegli pieejamu un izprotamu informāciju par darba tirgu [Mūžilgs karjeras atbalsts Eiropā: politikas attīstības un nākotnes perspektīvas pārskats. Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs, 2011. Pieejams: http://www.viaa.gov.lv/files/news/727/cedefop_parskats_final.pdf; EMKAPT, 2013. Mūžilga karjeras atbalsta politikas izstrāde. Eiropas metodiskie ieteikumi].
Latvijas Republikas Labklājības ministrija lielu uzmanību velta bezdarbnieku, darba meklētāju, kā arī nodarbināto personu (mūžizglītības kontekstā) apmācību un prasmju paaugstināšanas pasākumiem. Lai veicinātu ilgtspējīgu nodarbinātību, mazinātu bezdarbu, sekmētu iedzīvotāju iespējas un veicinātu nākotnes prasmju apguvi, tiek veikta virkne būtisku pasākumu – pilnveidojot normatīvo regulējumu, ieviešanas institūciju darbu, attīstot jaunas sadarbības un partnerības.
…