Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,70 (14%)
Cena ar atlaidi*:
4,29
Pirkt
Identifikators:312071
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Problēmas aktualitāte    4
1.1.  Kurzemes kāpu zona    5
1.2.  Vidzemes kāpu zona    7
2.  Problēmas strukturēšana    9
3.  Likumdošanas salīdzināšana    12
3.1.  Likumdošanas trūkumi un vēlamie precizējumi    14
3.2.  Politikas vērtējums pašvaldības vadītāju skatījumā    16
4.  Politikas seku ieguvēji un zaudētāji    17
4.  Iedzīvotāju loma problēmas risināšanā    18
5.  Ārvalstu pieredze    20
  Secinājumi    22
  Izmantotie uzziņas avoti    24
Darba fragmentsAizvērt

Piekrastes aizsardzības problēmas īpaši saasinājās pēc padomju armijas aiziešanas, kad saglabātās piekrastes dabas bagātības tika atstātas bez jebkādas tiesiskas aizsardzības. Īpaši iekārojamas ir teritorijas, kas no 1940. – 1990.g. bija slēgtas, jo kalpoja tikai šīs armijas vajadzībām. 90. gadu sākumā Latvijas rietumu piekrastē visbiežākie pārkāpumi bija ar automašīnu izpostītas kāpas un nelikumīga būvniecība īpašās aizsardzības 300 m kāpu joslā. Lai gan kāpu apbūvi aizliedza tolaik vēl spēkā esošie PSRS un LPSR normatīvie akti, vietējās pašvaldības tos uzskatīja par spēku zaudējušiem (Matulis 2003).
Galvenie motīvi, kāpēc pēdējo gadu laikā šī diskusija ir pieņēmusi tik lielus apmērus, ir: 1) pieaugošais skaits izcirsto koku, 2) dabas aizsardzības aktīvistu vēlme saglabāt kāpu joslu kā dabas bagātību, kura, pēc citu valstu pieredzes ir zudusi un tās mikrovide, biotopi ir iznīcināti, 3) kā arī tas, ka bieži netiek sadalīts savā starpā īpašums pie jūras un lai radītu otram nepatikšanas (lai gan nekur atklāti šis fakts netiek minēts, es to izsecinu pēc vairākām publikācijām, kuras ir parādījušās presē pēdējā pusotra gada laikā, kad viens pēc otra tiek parādīti atklātībā daudzi projekti, kuri ir it kā panākti ar “kukuļu” došanas vai “blata” palīdzību), kā arī tas, ka bijušie zvejnieku ciemi tiek pārvērsti par bagāto iedzīvotāju vasaras atpūtas vietām, kur pieeja jūrai tiek norobežota ar augstiem žogiem.
Piekrastes aizsargjoslu likumu svarīgi ievērot, lai saglabātu lielo bioloģisko daudzveidību. No 198 biotopiem, kas atzīti par apdraudētiem Eiropā, 58 ir atrodami arī Latvijā. Pie tiem pieder, piemēram, jūrmalas pļavas, mežainas jūrmalas kāpas, neskarti augstie purvi, smilšakmens atsegumi un upju straujteces.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kāpu zonas teritoriālā apbūve: politikas analīze”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/312071

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties