Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,76 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,73
Pirkt
Identifikators:552770
Vērtējums:
Publicēts: 24.11.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2005.g. - 2008.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Kāpas kā vides sastāvdaļa    5
2.  Kāpu un piejūras zemienes veidi Latvijā    7
3.  Faktori, kas negatīvi ietekmē vidi piejūras kāpās un pludmalē    13
4.  Aizsardzības pasākumi kāpu un pludmales saglabāšanai    16
5.  Kā kāpas sargā Skandināvijā    19
  Secinājumi    22
  Izmantotā literatūra    23
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

Vides problēmas, kas ir nozīmīgas visas pasaules mērogā, tiek sauktas par globālām problēmām. Pēdējo divdesmit gadu laikā daudzās pasaules valstīs ir sekmīgi risinātas atsevišķas lokālas problēmas. Taču cilvēces tālāko likteni izšķirs pasaules valstu valdību, zinātnieku un visas sabiedrības prasme mazināt vai novērst svarīgākās globālās pārmaiņas Zemes ekosistēmā. Par nozīmīgu globālu problēmu tiek uzskatīta demogrāfiskā problēma, kaut gan nedrīkst piemirst tās galveno būtību- kā nodrošināt visas pasaules iedzīvotājus ar nepieciešamajiem resursiem, saglabāt dzīvei piemērotu vidi un vienlaikus censties paaugstināt dzīves kvalitāti.
Par svarīgu tiek uzskatīta arī augsnes resursu samazināšanas problēma, jo auglīga augsne nodrošina cilvēku apgādi ar pārtikas produktiem. Mežu izciršana, ganību noplicināšana un apūdeņojamo sistēmu izveidošana-tas viss ir negatīvi ietekmējis apkārtējo vidi.
Savā darbā esmu nolēmusi apskatīt mūsu valsts skaistākās” robežas”- jūras krasta un kāpu aizsardzību un ar to saistītās problēmas, jo pati dzīvoju piejūras pilsētā. Un tieši jūra ar savu zilā karoga pludmali ir tūristu ļoti iecienīta vieta.
Jūras piekrastes ekosistēma, it īpaši pludmale un kāpas, ir pakļautas intensīvai dabas faktoru (vēja, jūras viļņu) ietekmei un ir ļoti jutīgas un dinamiskas biosistēmas. Latvijā, kur jūras piekraste ir 496 km gara, raksturīga liela biotopu un sugu daudzveidība. Krasta zona ir vienīgā dzīvesvieta vairākām augu un dzīvnieku sugām. Dzīvojot piekrastē, izmantojot tās dabas bagātības, cilvēks jau no seniem laikiem ir apzinājies jūras krasta vērtību. Jau aptuveni pirms 160 gadiem tika pieņemts lēmums par īpašu piekrastes aizsardzību 320 m platā joslā. Arī turpmākajos gados, gan postot, gan aizsargājot, arvien ir atzīts piekrastes aizsardzības svarīgums, pieņemot dažādus lēmumus par piekrastes aizsardzību. Šodien arvien vairāk tiek izprasts, ka piekrastes dabas resursu saglabāšanai Latvijā ir būtiska nozīme mūsu valsts ekonomikā. Šo faktu labi ir sapratušas vietējās pašvaldības, kuru teritorijā ietilpst arī kāda piejūras zona.
Piekrastes aizsardzības jautājumi ir aktuāli arī citās valstīs. Tas galvenokārt saistīts ar jūras krastu straujo apgūšanu (ostas, ceļi, apbūve, rekreācija u.c.). Tāpēc atsevišķās valstīs ir pieņemti dažādi likumi un noteikumi par piekrastes aizsardzību, kā arī par tās resursu izmantošanu. Ņemot vērā problēmas svarīgumu, ir apstiprināti vairāki starptautiski dokumenti. Attiecībā uz Baltijas jūras baseinu ir pieņemta Helsinku konvencija. Pildot šīs konvencijas uzdevumus, ir sagatavota Baltijas jūras reģiona biotopu Sarkanā grāmata, kurā arī norādīta apdraudētības pakāpe jūras krasta biotopiem (pludmalei, priekškāpām u.c.) dažādās valstīs. Jūras piekrastes biotopi ietverti arī Eiropas Savienības Biotopu Direktīvā.
Latvijā pēdējos gados strauji palielinās dažādu faktoru ietekme uz piekrastes ekosistēmām - attīstās zvejniecība, tiek atjaunoti zemes īpašumi un notiek intensīva būvniecība. Kā arī pieaug atpūtnieku un tūristu skaits, kuri ļoti labprāt skaistās vasaras dienas vēlas pavadīt pie jūras. Rezultātā arvien palielinās izbraukātas un piemēslotas piekrastes vietas. Diemžēl piekraste tikai dažās vietās ir labiekārtota, piemērota tūristu uzņemšanai. Daudzās vietās trūkst informācijas par piekrastes aizsardzības noteikumiem, nav pat daudzās vietās izvietotas elementāras lietas-kā atkritumu tvertnes. Lai saglabātu piekrastes dabu, nepieciešams rīkoties.
Pludmale un piejūras kāpas ir ļoti jutīgs un dinamisks ekosistēmu komplekss, kas Latvijā sastopams samērā šaurā joslā jūras krastā un kuram ir būtiska nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā.
Izprotot problēmas svarīgumu, gan Latvijā, gan arī citās valstīs ir pieņemti atbilstoši likumi par jūras krasta aizsardzību un dabas resursu izmantošanu. Ir dažādas starptautiskas vienošanās par piekrastes biotopu aizsardzību.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kāpu un pludmales aizsardzība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/552770

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties