Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,57 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,42
Pirkt
Identifikators:727913
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.06.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Kapsētas ceļu un sektoru plānojums ir atkarīgs no vietas topogrāfiskajiem apstākļiem. Līdzenās vai vienmērīgi slīpās vietās veido taisnstūra sadalījumu, bet kalnainās – ainavisku ceļu un teritorijas plānojumu. Kapsētās 50-65 procentus platības izmanto pabedīšanai, bet pārējo daļu ceļiem, laukumiem, celtnēm un vispārīgiem apstādījumiem. Kapsētas centrālo ceļu plāno 4-5 metrus platu. Kapavietu laukumu ģimenes kapiem paredz 2,1-2.5x0,75-1,2 m x n (vietu skaits), bet vienvietīgām kapavietām – 2,1-2,5x1,5 metrus.
Tagad par kapazīmēm. Tradicionāla kapazīme ir krusts. Latviešiem – koka krusts. Vecajās kapsētās mēs redzam arī lietus čuguna, kaltus metāla, granīta un mramora krustus, kas lielo koku paēnā rada savdabīgu noskaņu un izskatās ļoti labi (un ir saudzējami un kopjami), taču tie tomēr nav latviskas cilmes, turklāt mūsdienīgās kapsētās tādus būtu gandrīz neiespējami iekļaut kompozīcijā.
Koka krusts Latvijā ir pārdzīvojis dažādus laikus – patiesībā skaitliski vairāk šobrīd kapsētās ir sliktākajā gadījumā darbnīcās ražotu betona plākšņu, bet labākajā – kapakmeņu. Tomēr krusts mūsdienās atgūst savu vietu – līdzās krāsotiem (lielākoties baltiem, kas bieži vien ir pārlieku uzkrītoši) krustiem parādās dabiska koka krusti. Informāciju par aizgājēju parasti iegravē pie krusta piestiprinātā plāksnītē (par labu paraugu nevar uzskatīt abu elementu – krusta un kapaplāksnes – novietošanu līdzās). Tāpat pēdējā laikā kapavietas aizvien biežāk rotā t.s. latviskie krusti, ko drīzāk varētu saukt par savdabīgām koka kapaplāksnēm. Tās parasti ir trīsstūra vai nošķelta trīsstūra formā, un tajās saskatāmas senās latvju zīmes – Dieva krusts, Dieva pajumte, kā arī Māras – Veļu mātes – zīme.
Minētās plāksnes vēlams darināt no cietajiem lapukokiem – ošiem, ozoliem. Ziņas par aizgājēju tajās parasti iegrebj.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kapu arhitektūra Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/727913

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties