Tikai nedaudz augu var izturēt tuksneša svelmaini karstās dienas, ledaini aukstās naktis un sauso augsni. Tuksnešu augi ir īpaši pielāgojušies – tiem ir ēršķi ( dažu kaktusu ērkšķi mēdz būt pat 15 centimetrus gari), sazarota sakņu sistēma un nāvējošas indes, kas pasargā tos.
Tuksneša augi vai nu izaug no sēklām tikai pēc lietus, vai arī aug visu gadu, pielāgojoties iztikt ar niecīgu ūdens daudzumu. Šie sausumizturīgie augi ūdeni iegūst dažādā veidā. Vieniem ir garas saknes, lai aizsniegtu dziļi esošo pazemes ūdeni, citiem – plaša sakņu sistēma, lai savāktu mitrumu no plašas apkārtnes, vēl citi uzsūc mitrumu caur lapām. Daudzi tuksneša augi, arī kaktusi, ir sukulenti, kas spēj uzkrāt ūdeni. Biezā vaska kārtiņa uz stumbra un lapām palīdz saglabāt mitrumu un pasargā audus no intensīvā saules starojuma. Ūdens zudumus līdz minimumam palīdz samazināt iespējami mazākas augu lapas, lapu nomešana vai pat lapu trūkums vispār.
Visplašāk pazīstamie sukulenti ir kaktusi ( kaut gan patiesībā, starp tiem ir neliela, bet būtiska atšķirība: sukulentiem nav nedz zvīņu, nedz adatiņu ). Tieši tas, ka kaktusiem nav lapu, palīdz tiem izdzīvot karstos un sausos apvidos. Lapas (pārsvarā visām sugām) pārvērtušās par ērkšķiem, adatiņām vai matiņiem. Kaktusiem ir vidīvainākās formas stumbrs: gan uz zemes guļoša bumba, gan zarains, stāvus augošs veidojums. Kaktusu dzimtene ir Centrālā un Dienvidamerika, Meksika un ASV dienvidrietumi. No 18.gadsimta (ievesti) arī Krievijā, Astrahaņas apgabalā, kaktusi aug brīvā dabā.
Pasaulē ir vairāk nekā 3000 kaktusu sugas.
…
