Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,37 (15%)
Cena ar atlaidi*:
2,12
Pirkt
Identifikators:610409
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Teritoriālās vienības    4
1.1.  Pagasts    4
1.2.  Ciems    4
1.3.  Arkli    5
2.  Zemnieku stāvoklis    6
2.1.  Zemnieku šķiras    6
2.2.  Pagasta un ciema amatvīri    7
3.  Saimniekošana un tās veidi    7
3.1.  Zemkopība    7
3.2.  Klaušas    8
3.3.  Nodevas    9
4.  Muižu izcelšanās un to iemesli    10
4.1.  Muižniecība    10
  Secinājumi    11
  Izmantotās literatūras saraksts    12
Darba fragmentsAizvērt

Jau 14 gs. Parādās iepriekš nedzirdēts jauns nosaukums – pagasts. Tas nav pieminēts ne „Indriķa hronikā”, ne arī „Atskaņu hronikā”. 1354. gadā pagasta vārds minēts „Vidzemes muižu dokumentos” arhibīskapa Fromholda un viņa vasaļu brāļu Tīzenhauzenu robežapgabalu izmaiņā Krustpils apkaimē. Vēlāk 15. gs. Vidzemes dokumentos vairākkārt sastopams pagasta vārds. A.Švābe noskaidroja, kad vārdam pagasts bija 4 nozīmes vēsturiskās attīstības gaitā 1) karaļa mielasta tiesības amata ceļojuma laikā, 2) Nodoklis, 3) Saistīts ar mielasta dzīrēm, dienas kad maksāja nodokli, 4) Lauku iedzīvotāju teritoriāli administratīvais iedalījums šī nodokļa ievākšanai. Jau 14. un 15. gs., dokumentos vārdu „pagasts” lieto praktiski tikai teritorijas apzīmēšanai. Analizējot kartes izriet, ka pagasti veidojās teritorijās, kur bijis kāds pilskalns, Senlatvijas pilsnovads, bet nebūt ne visi, piemēram, Ķeipenes pagastā nav zināms pilskalns.1
Drošu ziņu par to no kādiem senlatvijas pilsnovadiem izveidojās pagasti, nav, bet izsaka domu, kad pagasti izveidojās no atsevišķas kara draudzes jeb pilsnovada.
Kāda ziņa no 1473. g. Par veco Siguldas pagastu liecina, ka: Pagasti pastāvējuši agrāk un tie izveidojušies pie pilskalniem, bet vācu kungi laika gaitā mainījuši to nosaukumus un lielumus. Vācu kungi iekārtoja saimniecības no saviem apsvērumiem ne tik daudz no latviešu zemes agrākajiem iedalījumiem. Novadu robežas tika mainītas un grozītas atbilstoši vasaļu interesēm.2
Skatot tālāk pagasta veidošanās problēmu jāmin, ka pagasti iespējams tika dalīti ciemos kā ,piemēram, 1399. g. arhibīskaps Jānis no Vllenrodes izlēņoja Jānim Vildenbergam Rozulas pili un tās novadu kopa ar pagastiem un ciemiem. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,32 €
Materiālu komplekts Nr. 1119508
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kā saimniekoja Livonijas zemnieks no 14.gadsimta beigām līdz 16.gadsimta sākumam?”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/610409

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties