Jumti

Jumts ir viena no būtiskākajām mājas konstrukcijām. Uzliekot mājai sliktu jumtu tiek ļoti saīsināts mājas kalpošanas laiks un otrādi.
Jāpiezīmē, ka ar terminu "jumts" jāsaprot, ne tikai jumta segums, bet arī jumta konstrukcija - abas šīs lietas (segums un konstrukcijas) ir savstarpēji saistītas. Katram konkrētam jumta segumam ir piemērojama noteikta jumta konstrukcija. Piemēram, izvēloties jumta segumu, ir jāatceras, ka katru segumu ir pieļaujams uzstādīt uz noteiktām jumta konstrukcijām, noteiktos slīpumos.
Labam jumtam noteikti ir jābūt:
ugunsdrošam;
aizsargātam pret atmosfēras iedarbību;
konstruktīvi izturīgam;
vieglam;
ūdens necaurlaidīgam;
ar ilgu kalpošanas laiku;
ātri un ērti remontējamam.
Jumts ir celtnes augšējās daļas pārsegums un tas ir paredzēts, lai aizsargātu celtni un tās sastāvdaļas no laika apstākļu iedarbības. Mūsu klimata zonā juma galvenais uzdevums ir nokrišņu novadīšana, lai gan tikpat labi tas spēj aizsargāt arī no saules un vēja iedarbības. Neskatoties uz to, ka jumta uzdevums nemainās, tā konstrukcijas un segumi ir visdažādākie.
Pasaulē izmanto dažādus jumta segumus, kuru ierīkošanā jāievēro diezgan atšķirīgas prasības. Tie ir:
mīkstie segumi: līmētie, bituma viļņotās loksnes un bituma šindeļi;
kārniņu jumti: klasiskie māla kārniņi un mūsdienu betona kārniņi;
skārda jumti: lokšņu skārda un viļņotā skārda;
koka šindeļu un salmu jumti.
Jumtus galvenokārt izbūvē ar slīpām plaknēm un slīpnēm. Atkarībā no slīpju skaita un veida jumta konstrukcijas var būt ļoti dažādas. Dzīvojamajām mājām jumta konstrukciju veidošanai izmanto galvenokārt koku, savukārt sabiedriskajām celtnēm un citām ēkās izmanto arī izturīgākus materiālus kā metāls.…