Šo tematu „Jauniešu zināšanas par ES izveidi. ES izveide” es izvēlējās tādēļ, ka man interesē vēsture un politika, Latvija iestājas ES un es gribu uzzināt ko jaunieši zina par ES tapšanu. Pētījumi tika veikti Mērsraga vidusskolā (turpmāk vsk.), Ventspils 1. vidusskolā un Talsu ģimnāzijā. Pētījums tika veikts anketējot 31 Mērsraga vsk., 50 Ventspils 1.vsk., 21 Talsu ģimnāzijas skolēnu.
Šī darba uzdevums ir anketēt šo trīs skolu skolēnus un apkopot rezultātus. Darba mērķis ir uzzināt, kādas ir šo skolēnu zināšanas par ES izveidi un šo zināšanu apkopošana datos.
Pēc manām domām šī tēma būs aktuāla vēstures un politikas zinātņu interesentiem.
Pirmajā nodaļā tiek apskatīta politiskā un ekonomiskā situācija Eiropā pēc 2. pasaules kara beigām, kura ,starp citu, nemaz nav tik spoža. Otrajā nodaļā apskatīti ES veidošanās iemesli. Trešajā nodaļā, un tās apakšnodaļās, tiek aprakstīta EK - ES - izveidošanās. Ceturtajā, un pēdējā, nodaļā es parādu kādas ir jauniešu zināšanas par ES un to, kur viņi šīs zināšanas iegūst.
Situācija Eiropā pēc Otrā pasaules kara bija ļoti slikta :
1.Materiālie zaudējumi pielīdzināmi 2 triljoniem ASV dolāru (salīdzinājumam – Pirmā pasaules kara zaudējumi vērtējami 350 miljardos ASV dolāru)
2.Iznīcināto kultūras pieminekļu vērtība naudā nav izsakāma
3.6 miljonu ebreju tika masveidīgi iznīcināti
4.Nometnēs iznīcināja 600 000 čigānu
5.ASV ražoja 40 % no visas pasaules rūpnieciskās produkcijas
6.Kopējais kritušo skaits (ieskaitot civiliedzīvotājus) - 38 209 900
7.PSRS okupētās teritorijas - Baltijas valstis, daļa Somijas u.c.
Visi bija neprātīgās šausmās pēc Otrā pasaules kara. Bija grūti atrast darbu, nebija gandrīz nekādu izredžu uz nodrošinātu nākotni.
Līdz 1947. gada vidum, kad ritēja visneatliekamākie atjaunošanas darbi, starpvaldību attiecības bija izteikti savtīgas, zināmas nesaprašanās kara uzvarētāju starpā saasinājās līdz lūzumam.
Dēļ tā, ka netika novērsts Otrais pasaules karš izjuka tā sauktā Tautu Līga.
Tas bija laiks, kad ASV līdzās ekonomiskai palīdzībai piedāvāja Eiropas valstu apvienošanās modeli (no 1947. gada vidus līdz 1951. gadam), šinī laikā ASV bija galvenās konsekventās Eiropas integrācijas ierosinātājas.
ASV uztraucās par to, ka tās karaspēku Eiropā strauji samazināja, kamēr nekas tamlīdzīgs nenotika PSRS okupētajās daļās.
Māršala plāns, šķiet, ir vispazīstamākais ASV solis, lai pēckara apstākļos veicinātu Eiropas valstu ekonomiskās sistēmas atjaunošanos. Process, kas no sākta gala nebija pārlieku precīzi izstrādāts plāns, aizsākās ar ASV Kongresa lēmumu 1947. gada pavasarī par Eiropas apvienošanos. Priekšnoteikums finansējuma iegūšanai, sākot ar 1948. gadu, visāda izmēra individuāliem pasākumiem Eiropas rekonstrukcijā bija Eiropas mēroga starpvaldību sadarbošanās, kas saskaņotu līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Ekonomiskais stimuls ASV Kongresa rīcībai bija novērojums, ka Rietumeiropas valstu atjaunošanas gaita 1946. gada beigās draudēja iestrēgt. Visu Eiropas valstu parādi ASV (arī Kanādai) pieauga, bet nepieauga šo valstu iespējas parādus atmaksāt(4). Tātad Māršala plāns bija dot materiālu atbalstu uz atdošanu.
1947. gada jūlijā Rietumeiropas valstis pieņem Māršala palīdzības plāna noteikumus.…
