Jaunās Derības grāmatas "Apustuļu darbu grāmata" vispārējs apskats

Nobeigums
Darba izstrādes gaitā tika izpildīti izvirzītie uzdevumi un noskaidrots, ka par Apustuļu darbu grāmatas autoru atzīstams Lūka. Apustuļu darbu grāmata uzskatāma par Lūkas evaņģēlija turpinājumu jeb Lūkas divdaļīgā darba otro daļu, kur pirmais ir evaņģēlijs. Saskaņā ar baznīcas tradīciju tā sarakstīta apmēram 60.gadā Romā. Apustuļu darbu grāmatas kanoniskums ir atzīts vienprātīgi, tātad tā tiek apzīmēta kā homologoumena.
Kā norāda D.Gatrijs Apustuļu darbu grāmata ir unikāla, jo tā ir vienīgā grāmata, kurā aprakstīta agrīnā kristietība: pirmbaznīca un kristīgās misijas. Tomēr tā nav strikta vēstures grāmata, jo tā nefiksē vēsturiskos notikumus hronoloģiski un visaptveroši, bet gan ilustrē to, kā izplatās evaņģēlija vēsts. „Tas ir turpinājums stāstam par Kristu, tādēļ vēsturisku faktu fiksēšanā tas ir tikpat selektīvs kā pats Evaņģēlijs.” (Francmans, 219) Tajā pat laikā D.Gatrijs piebilst, ka grāmatas nozīme cieši saistīta ar attieksmi pret tās vēsturisko ticamību. Raugoties uz šo grāmatu no kristietības viedokļa kā vēsturiski patiesu, nav iespējams pārspīlēt tās nozīmību.
Apustuļu darbu grāmatas nozīmi raksturo X.X. teiktais: „Varam pārliecināties, kāda nozīme ir viņa darbam, ja salīdzinām mūsu relatīvi bagātīgās zināšanas par kristietības attīstību pirms 60. gada ar mūsu absolūto neziņu par to ilgus gadus pēc tam; patiešām, pēc Lūkas nav bijis neviena rakstnieka, ko varētu nosaukt par kristīgās baznīcas vēsturnieku, līdz pat Eisebijam, kura "Baznīcas vēsture" uzrakstīta 313. gadā, pēc Konstantīna Milānas edikta attiecībā uz reliģisko iecietību.” Vēsture un teoloģija apustuļu darbu grāmatā ir nesaraujami saistītas mūsu pestīšanas Evaņģēlijā.

…