Latviešu mākslinieks dzimis 1906. gadā. Varētu teikt, ka Jāņa ceļš mākslā sākās, ejot vecākā brāļa Pētera pēdās – lai gan visi četri bērni mācījās Olava komercskolā un tika gatavoti pragmatiskai dienišķās maizes pelnīšanai, 1922. gadā, kad Jānis beidza tikai piekto komercskolas klasi, Pēteris jau iestājās Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā. Tomēr Pētera mākslinieka karjera apsīka naudas darbos ģimenes uzturēšanai – viņš strādāja Vērtspapīru spiestuvē un Vēstures muzejā, bet studijas tā arī nepabeidza. Savukārt Jānis šajā gadā sāka strādāt par zīmētāju Zemkopības ministrijas Zemes ierīcības departamenta mērniecības daļā – tur viņš varēja izmantot komercskolas glītrakstīšanas un kaligrāfijas stundās iegūto prasmi, rakstot dokumentus un zīmējot kartes (Jānis Pauļuks kā karšu zīmētājs piedalījies arī Latvijas un Polijas robežas uzmērīšanā 1936. gadā un saņēmis par to uzslavu). Tajos pirmstehnoloģiju laikos skaists rokraksts bija ļoti svarīgs, un kaligrāfijas prasmi Pauļuks saglabāja vēl ilgi, to pierāda arī 1943. gadā tapušais pašportrets. "Ja pameklētu citu valstu arhīvos, gan jau atrastos dažs godaraksts, kas ārzemju sūtnim izsniegts Latvijā un rakstīts ar Jāņa Pauļuka roku – tajos laikos ierēdņiem arī šādas haltūras nebija noliegtas, un Jānis bija pieprasīts kaligrāfs," tā saka mākslas zinātnieks Zigurds Konstants, kurš vienu grāmatu par Jāni Pauļuku jau uzrakstījis un ir savācis materiālus arī apjomīgai monogrāfijai, kas vēl meklē finansējumu, lai grāmata varētu iznākt tieši Jāņa Pauļuka dzimšanas dienā – 2. septembrī.
…
