Planētas iedzīvotāju skaits nemitīgi aug, šobrīd tas sasniedza 8 mljrd. Mūsdienās puse no pasaules iedzīvotājiem ir pilsētnieki. To skaits katru gadu palielinās par 50 milj. cilvēkiem. Srauji augošā urbanizācija, kas aptver visus pasaules reģionus, bija viena no spilktākajām apdzīvojuma maiņas parādībām 20. gadsimtā. Visas pasaules pilsētas aizņem nedaudz vairak par 1% no sauzemes teritorijas, taču tajās dzīvo vairāk nekā 46% pasaules iedzīvotāju, un diemžēl tāsdod vairāk nekā 80% kopējā atmosfēras un hidrosfēras piesārņojuma. Tieši piesārņojums ir galvenais cēlonis daudzām epidēmijām un slimībām. Kuros reģionos ir visvairāk izplatītas epidēmijas un slimības? Kas ir slimību un epidēmiju cēlonis? Kādas ir epidēmiju sekas? Kā var risināt šo problēmu?
1.Problēmas būtība.
Katru dienu mirst apmēram 140 000 cilvēku. Viens no nāves cēloņiem ir cilvēku saslimšana un inficēšanās.
Galvenie nāves cēloņi 2000. gadā no 50,2 miljonu gadījumiem.
Izraisītājs
Mirušo skaits
Infekcijas un parazītu izraisītās saslimšanas:
17.3 milj.
akūtās augšējo elpošanas ceļu slimības
3.7 milj.
tuberkuloze
2.9 milj.
caureja
2.5 milj.
HIV/AIDS
2.3 milj.
malārija
1.5 – 2.7 milj.
Sirds-asinsvadu slimības:
15.3 milj.
koronārās sirds slimības
7.2 milj.
cerebrovaskulārās
4.6 milj.
citas sirds slimības
3 milj.
Vēzis:
6.2 milj.
plaušu vēzis
1.1 milj.
kuņģa vēzis
765 000
resnās un taisnās zarnas vēzis
525 000
aknu vēzis
525 000
krūšu vēzis
385 000
Respiratorās saslimšanas (g-k. plaušu slimības)
2.9 milj.
Pirmsdzemdību saslimšanas
3.6 milj.
Infekcijas slimības pārsvarā sastopamas jaunattīstības valstīs. Attīstoties ekonomikai neinfekciozās saslimšanas kļūst izplatītākas. To nosaka arī piemērošanās “rietumnieku” dzīvesveidam, kuru, savukārt, pavada tādi riska faktori kā smēķēšana, augsta tauku satura diēta, aptaukošanās un sportisko aktivitāšu trūkums.
Attīstītām valstīm raksturīgas tieši neinfekciozās saslimšanas. Var minēt arī tādu slimību attīstību kā sirds slimības un triekas, kā arī vēža gadījumu skaita pieaugšana.
Apmēram 1.8 milj. pieaugušo 1997. gadā miruši no AIDS.
Prognozē, ka pasaulē diabēta gadījumu skaits ir palielinājies vairāk nekā divas reizes (no 143 milj. gadījumu 1997. gadā līdz 300 milj. 2025. gadā). Šīs saslimšanas galvenokārt saistītas ar pareiza uztura neievērošanu un nepareizu dzīvesveidu.
Vēzis visu laiku paliek kā viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē. Tikai 1/3 no visiem konstatētajiem vēža gadījumiem ir izārstēta – pateicoties agrīnai diagnostikai un efektīgai ārstēšanai. Prognozē, ka 2025. gadā vēža saslimšanu skaits pieaugs jaunattīstības valstīs, kā arī nemainīsies un varbūt nedaudz samazināties valstīs ar augstu industrializācijas līmeni.
1.Plaušu vēža un taisnās un resnās zarnas vēža attīstība pārsvarā saistīta ar cilvēka dzīvesveidu (ar smēķēšanu un nepareizu uzturu). Plaušu vēzis palielinās sievietēm, kas dzīvo industrializācijas valstīs, bet kuņģa vēzis samazinās galvenokārt, pateicoties kvalitatīvākajai pārtikai (pārtikas produktu pareizai konservēšanai), pareiza uztura normu ievērošanai.
2.Dzemdes kakla vēzis – sagaidāms, ka samazināsies attīstītās valstīs (pateicoties regulārām profilaktiskajām apskatēm – veselības pārbaudēm), taču jāatzīmē, ka jaunattīstības valstīs šīs saslimšanas jau četrkārtīgi pārsniedz attīstīto valstu saslimšanu skaitu.
3.Aknu vēzis – samazināsies, pateicoties pašreizējai un nākotnē paredzētajai imunizācijai pret hepatīta B vīrusu.
Kopumā vairāk nekā 15 milj. pieaugušo (20 – 64 gadi) mirst katru gadu. Daudzi nāves gadījumi ir priekšlaicīgi un būtu novēršami.
Starp pāragriem nāves gadījumiem var atzīmēt arī nāves gadījumus dzemdībās (585 000 gadījumu katru gadu) un jaunpiedzimušo bērnu nāvi. Jāatzīmē, ka riska pakāpe grūtniecēm ir (Eiropā 1:1400; Āzijā – 1:65; Āfrikā – 1:16)
…
