Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,52 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,47
Pirkt
Identifikators:785037
Vērtējums:
Publicēts: 03.08.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Latvijas Republikas partiju politika izglītības jomā    4
  Skolu politikas problēmas likumdošanas orgānu darbībā    6
  Likumi par Latvijas skolu politikas pamatprincipiem    7
  Sešklasīgās pamatizglītības realizēšana    9
  Vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes    11
  Zemākā un vidējā arodizglītība    13
  Nobeigums    15
  Pielikums    16
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

Izglītība ieņem lielu vietu cilvēka dzīvē un nosaka mūsu stāvokli sabiedrībā. Vārds „izglītība” liecina par kaut ko intelektuālu un svarīgu. Ar katru dienu tā ieņem arvien svarīgāku vietu darba tirgū. Izglītība ir resurss, ko mums nevar atņemt.
Ar katru dienu izglītības nozīme aug un mums paveras plašākas iespējas tās apgūšanā. Mūsu valsts mums piedāvā dažādas iespējas, skolas un profesiju apguvi, bet mūsu vecmāmiņām un vecvecmāmiņām šādas iespējas nav bijušas.
Par izglītības apguvi latviešu skolā varam sākt runāt tikai no Latvijas dibināšanas. Tikai tad lēnām pavērās iespējas uz izglītību. Tieši laiks no 1918. – 1940. gadam ir svarīgākais mūsu valsts izglītības sistēmas izveidē. Tika izveidotas pirmās skolas un pamazām attīstījās izglītības līmenis. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, bet pamati mūsu izglītībai tie paliks vienmēr.



Latvijas Republikas partiju politika izglītības jomā

1917. gadā vēl nebija Latvijas Republikas, no politiskām partijām eksistēja tikai LSDSP (kopš 1904. gada), un tikko sāka veidoties Latviešu Zemnieku savienība (1917. gada pavasarī). Taču politiķi jau aizstāvēja Latvijas autonomijas ideju, un šī ideja aizrāva vairākus tūkstošus latviešu gan okupētajā Latvijā, gan Krievijas plašumos, kur viņus bija aizvedis karš. Ģeogrāfiskā nošķirtība nevarēja apturēt latviešu tautas apvienošanās procesu, vēl jo vairāk tāpēc, ka kopš 1915. gada pastāvēja organizācija, kura koordinēja latviešu bēgļu dzīvi un darbību – Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja.
Komitejas daudzu jo daudzu rūpju skaitā ietilpa arī latviešu kultūrizglītojošo iestāžu, un pirmām kārtām – skolu, atbalsts. Bēgļu skolās Krievijas teritorijā latviešu valoda kļuva par mācību valodu latviešiem. Līdz ar to radās nepieciešamība pārgrozīt šauro, krievu valodai piemēroto Baltijas tautskolu programmu, izstrādāt jaunu programmu, kas kļūtu par pamatu dažādu priekšmetu programmām dzimtenē.
Skolu programmu un likuma projektu apsprieda latviešu skolotāju sapulcēs Maskavā, Pēterpilī, Rīgā un citur. Tas deva spēcīgu impulsu visu Latvijas skolotāju apvienošanai. Šis process sasniedz savu kulmināciju Tērbatas latviešu skolotāju kongresā 1917. gada jūnijā, kad tika noteikti Latvijas izglītības sistēmas veidošanas pamatprincipi. Latviešu nacionālās skolas pastāvēšana bija iespējama tikai autonomā Latvijā. Tāpēc skolotāju kongresā tika izskatīti arī politiskie jautājumi: visu latviešu apdzīvoto teritoriju apvienošanas nepieciešamība, Satversmes sapulces sasaukšana, likumdevēja varas piešķiršana Saeimai, izpildvaras piešķiršana Saeimas ievēlētai padomei un citi. Par skolotāju galveno pilsonisko uzdevumu tolaik uzskatīja aktīvi piedalīties sabiedriskā darbā, ejot kopā ar strādniecību, organizējot tautas masas uz Satversmes sapulces sasaukšanu demokrātisko ideju uzvarai.
Debatēs precizēja skolu likuma galvenās tēzes. Tika deklarēts tautskolas galvenais uzdevums: ar mācībām un darbu bērnus ievadīt savas tautas un vispārējās kultūras dzīvē, piemērojoties viņu miesas un gara vajadzībām un spējām, un ar to dot viņiem iespēju ne vien izlietot kultūras mantas, bet arī ražīgi piedalīties pašā kultūras veicināšanas un sekmēšanas darbā. Kongresa lēmumi paredzēja, ka Latvijā bērniem jāmācās no 6 līdz 18 gadiem: jābeidz mājmācība (6 – 8), pamatskola (8 – 14), vidusskola vai papildskola. Latviešu bērniem jāmācās latviešu valodā, citu tautību bērniem – savā dzimtajā valodā attiecīgās tautības skolās. Visu pakāpju skolām ir jābūt organiski saistītām. Mācību iestādes jāuztur pašvaldībām. Obligātajai izglītībai visiem skolēniem ir jābūt bez maksas.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,04 €
Materiālu komplekts Nr. 1170138
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Izglītība Latvijā no 1918.-1940.gadam”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/785037

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties