Item: Islande
Rating: 4
Author: Atlants.lv

Saņem informāciju par jaunajiem Atlants.lv darbiem!

Akcija: ZiņotājsPRO uz 6 mēnešiem - bezmaksas!

Abonēt bez maksas

Parastā cena:: 4,49 €
Ietaupījums:: 0,76 € (17%)
Cena ar atlaidi*:: 3,73 €

Pirkt

Pievienot vēlmju sarakstam

Ir vēlmju sarakstā

Identifikators:595608

Autors: laurigais (9)

Vērtējums:

Publicēts: 08.06.2008.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Pamatskolas

Literatūras saraksts: Nav

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Islandes republika	2
	Uguns un ledus zeme	3
	Kuri bija pirmie	3
	Islandiešu nācijas veidošanās	3
	Zeme ar uguni sirdī	4
	Ugunsmetējs hekla	4
	Heklas izvirdumu hronika	5
	Uguns Dieva Surtura nedarbi Vestmannaeijarā	5
	Surtseja dzimšana	6
	Karsto avotu bagātība	7
	Islandes dabas pērles	8
	Ledāji	8
	Ūdenskritumi	8
	Mēness ainavas ap odu ezeru	8
	Grīmseja	9
	Augi un dzīvnieki	9
	Nav mežu un bišu	9
	Putni	10
	Mājdzīvnieki	10
	Islandieši un zivis	11
	Mencu kari	11
	Visattīstītākā zvejnieku nācija pasaulē	12
	Iekšzemes zveja	12
	Parlamentu vecmāmiņa	12
	Islandiešu literārais mantojums	13
	Sāgas	13
	Islandiešu vārdi un uzrunas	14
	Bjerka Gudmunda meita	15
	Šis un tas par Islandi	16
	Tikšaanās vieta	16
	Islandieši un militārisms	16
	Grenlandes un Amerikas atklāšana	16
	Skaistākās un stiprākais	17
	Cik ilgi dzīvo islandietis	17
	Nav dzelzceļu	17
	Lētākā elektroenerģija	17

Darba fragmentsAizvērt

Tā bieži vien pasaulē mēdz dēvēt Atlantijas okeānā esošo Islandi. Līdz tuvākajai sauzemei – Grenlandei – ir 287 km, līdz Farēru (fēru) salām – 425 km, līdz Skotijai – 798 km līdz Norvēģijai – 970 km. No Latvijas Islandē var nokļūt ar lidmašīnu (caur tranzītlidostu Kopenhāgenu) vai arī ar prāmi, kas kursē tikai vasaras sezonā no Dānijas pilsētas Esbjergas (Esbjerg) un Begenas Nervēģijā. Lidojums no Kopenhāgenas līdz Keblavīkas (Keflavik) starptauriskajai lidostai pie Reikjanesberas ilgst 3 stundas 20 minūtes, bet, izmantojot prāmja satiksmi, Islandi var sasniegt 5 – 7 dienās.

Kuri bija pirmie

Interesanti, kuri gan bijuši pirmie šīs unikālās brīnumzemes viesi? Diemžēl pat vēsturnieki uz šo jautājumu nevar atbildēt viennozīmigi. Daži uzskata, ka piirmie bijuši skotu jūrasbraucēji, kuri jau 3.gs. Pietājuši pie Islandes krastiem. Citi domā, ka tie bijuši īru mūki, kuri 8.gs.laikupa laikam apmetušies uz īslaicīgu dzīvi salas dienvidaļā, nosaucot šo vietu par tuli (Thule). Mūsdienu ģeogrāfiskajākartē vieta ar nosaukumu Tule atrodama Grenlandes ziemeļu piekrastē, jo senatnēpastāvēja uzskats,ka Tule ir pati tālākā vieta uz ziemeļiem. Dokomentāli apstiprināta ir vikingu ierašanās Islandē 9.gs. šīs salas apmetņu hronikā “Landnamabok ” (zemes grāmata). Iespējams, ka par salas esamību drosmīgie ziemeļu jūrasbraucēji uzzinājuši no īru mūkiem, taču pirmo vikingu nokļūšana nepazīstamajā zemē bijusi nejaušība. Un, kā jau visi atklājēji, tie centušies katrs pēc saviem ieskatiem dot tai vārdu. Lūk, dažu populārāko nostāstu piemēri.

Kāds norvēģu vikings Nadods 9.gs.mvidū devies no Norvēģijas uz Farēru salām, bet vētras laikā aiznests pie Islandes krastiem. Salā viņš uzsturējies tikai vasaru. Rudenī, sākoties lieliem sniegputeņiem, Nadots bija spiests atgriezties dzimtnē, bet nepateicīgo zemi nosauca par Sneland (Sniegu zeme). Līdzīgā situācijā bija Svavarsons. Viņš bija iecerējis doties uz Hebriju salām, taču vētra kuģi aiznesa pie Islandes krastiem. Gardars nolēma apbraukt šīs nepazīstamās zemes krastus, kura izrādījās sala. Viņš to nosauca savā vārdā par Gardara salu. Kāds cits Norvēģu vikings Hrafna – floki piestāja pjie Iasandes ziemeļrietumu krastiem. …

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −4,87 €