„Vai jums nav kāda grāmata par interjeru? Kādus žurnālus, albumus jūs varētu ieteikt par iekštelpas iekārtošanu?”
Šādi un līdzīgi vaicā gandrīz vienmēr, kad sarunu temats skar telpu iekārtošanas jautājumus. Sevišķi bieži pēc uzskatāmiem piemēriem tiek taujāti ļaudis, kuri savas profesijas dēļ tiešāk vai netiešāk piedalās iekštelpu veidošanas un iekārtošanas darbā.
Ko lai atbild?
Literatūras par interjera jautājumiem ir ļoti maz. Nedaudzās grāmatas ir vai nu speciālas nostādnes dēļ (uz interjeru attiecas netieši), vai pārāk specifiskas aplūkojamā temata dēļ ( profesionāļiem domāta atsevišķas interjera problēmas analīze). Žurnālu un prospektu attēli gan apliecina iekštelpu veidošanas neizsmeļamās variāciju iespējas, bet tajā pašā laikā neļauj orientēties plašajā daudzveidībā.
Cilvēkam vajadzīgi konkrēti piemēri, uzskatāma ierosme, ko varētu tieši izmantot, iekārtojot istabu, darba vietu vai kādu citu telpu.
Interjera veidošanai nav iespējams dot gatavas receptes, arī tāpēc nav tādu grāmatu vai citu izglītojošu avotu, jo vienkārši tādu nevar būt.
Iekštelpu iekārtojot, vajadzīga ne tikai piepūle fiziskā un materiālā ziņā, bet daudz svarīgāka ir garīgā piepūle, kas būtiski nosaka rezultātu.
Nevar cerēt, ka, izlasot vienu grāmatu, mēs varētu kļūt profesionāļi kādā radošā darba jomā, piemēram, iemācīties komponēt mūziku, gleznot, kļūt par iekštelpas arhitektiem. Tam ir nepieciešams talants. Toties spēju orientēties iekštelpas veidošanā, spēju kritiski un pat profesionāli vērtēt gan esošos interjerus, gan telpu un to elementu attēlus vajadzētu apgūt. Tas būtu liels solis pretim mērķim - kļūt par telpas aktīvu līdz veidotāju.
2. Kas ir interjers?
„Interjers” - franču valodas vārds, kam ir latīņu sakne. Latviski tas tulkojams kā „telpas iekšskats” pretstatā eksterjeram - ārskatam, ārējam apveidam. Vārdus „interjers” un „iekštelpa” praktiski varētu lietot kā sinonīmus, kas apzīmē vienu un to pašu parādību, ja mēs ar vārdu „iekštelpa” saprastu to pašu, ko pieņemts raksturot ar starptautisko terminu „interjers” - pilnīgi vai daļēji fiziski norobežotu telpu, kurai ar interjera veidošanas un iekārtošanas specifiskiem paņēmieniem un līdzekļiem piedota noteikta mākslinieciski emocionāla kvalitāte.
Īsāk - interjers ir iekštelpa, ko rada prāts un jūtas, racionālais un emocionālais, zinātne un māksla. Pie tam šie faktori nesaraujami saistīti, tos nevar atdalīt, tie saplūst vienā radošā procesā.
Interjers ir daļa no arhitektūras. Nobeigtā kompleksā arhitektoniskā darinājumā tas ir šī risinājuma sīkākā, smalkākā „detalizācija”.
