Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,36 (12%)
Cena ar atlaidi*:
2,63
Pirkt
Identifikators:401587
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.12.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Intelekta teorijas    4
  Daudzpusīgā intelekta teorija    4
  G faktors    6
  Sekmīgā intelekta teorija    7
2.  Kreativitāte    8
3.  Apdāvinātība un talants    9
4.  IQ testi    10
  Secinājumi    11
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Domāju, ka cilvēkam, īpaši jaunam cilvēkam ir būtiski noskaidrot savu intelekta līmeni. To var palīdzēt noteikt IQ tests. Tomēr būtiskāk man šķiet noteikt savas spējas pēc Hovarda Gārdnera testa. Jaunietim, izanalizējot, kurai no astoņu spēju grupām viņš pieder, kurš intelekta veids viņam ir labāk attīstīts nekā vienaudžiem, kas saista uzmanību visvairāk, būtu vieglāk izvēlēties profesiju.
Varbūt spēju izkopšana kādā jomā var būt saistīta ne tikai ar profesiju, bet arī ar vaļasprieku.
Svarīgi ir saskatīt savas dotības kādā no darbības sfērām, lai padziļināti to attīstītu. To var palīdzēt izdarīt arī vecāki un citi vienaudži, jo no malas nereti labāk saskatāms cilvēka talants. Bieži jaunieši kautrējas par īpašu interesi kādā specifiskā jomā. Tomēr nevajadzētu kaunēties arī tad, ja draugiem un paziņām ir citas intereses. Panākumus var gūt visdažādākajās nozarēs. Vienam tā var būt mikrobioloģija otram kora diriģēšana un trešajam filozofija.
Lai noteiktu, kuram intelekta veidam cilvēks pieder, var izmantot arī Džona Kerola intelekta klasifikācijas metodi.
Ja cilvēks, kuram piemīt loģiski matemātiskais intelekts, savu profesiju gribētu saistīt ar filozofiju vai literatūru, iespējams viņš tajā īstus panākumus negūtu un varbūt pat šī profesija viņu patiesi nesaistītu. Var teikt arī otrādi- ar lingvistisko intelektu apveltītam cilvēkam tīrās mocības būtu augstākā matemātika. Uzskatu, ka būtu vietā piebilst, ka vecāki, cenšoties bērnam dot vislabāko izglītību, dažkārt kļūdās ,piemēram, mākslas skolā liekot mācīties bērnam, kuram varbūt ir cita veida intelekts un kuram māksla nemaz neinteresē. Tad neapmierināti ir gan vecāki, gan skolotāji, jo domā, ka bērns ir vienkārši slinks. Tomēr būtu jāpadomā, ka bērnam nemaz nav viegli pievērsties jomai, par kuru nav dabiskas intereses. Tāpēc vecākiem būtu uzmanīgāk jāvēro bērns. Ja bērnam pašam ļoti patīk zīmēt, dejot, saista mūzika vai patīk rēķināt matemātikas uzdevumus, tikai tad uzmanīgi virzīt bērnu pa kādu no šiem ceļiem.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,46 €
Materiālu komplekts Nr. 1336081
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Intelekts”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/401587

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties