Latvijā jau vairākas desmitgades vērojama pastāvīga dzimstības samazināšanās, kas rada nopietnas demogrāfiskas, ekonomiskas un sociālās sekas. Šī tendence nav unikāla tikai mūsu valstij – tā raksturīga lielākajai daļai Eiropas valstu, īpaši postpadomju telpā. Bērnu skaita samazināšanās ietekmē sabiedrības novecošanos, darba tirgu, nodokļu sistēmu, izglītības un veselības aprūpes ilgtermiņa ilgtspēju.
Lai gan dzimstības rādītāju kritumu bieži skaidro ar ekonomiskajiem apstākļiem, nestabilitāti darba tirgū un nepietiekamu valsts atbalstu ģimenēm, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī antropoloģiskiem un kultūras faktoriem – sabiedrības vērtību maiņai, dzimtes lomu transformācijai un individualizācijas pieaugumam. Šie aspekti būtiski ietekmē jauniešu izvēli atlikt vai pat atteikties no ģimenes veidošanas un bērnu radīšanas.
…