Ar katru dienu arvien vairāk sazaļo koki un krūmi.Arī ziedaugi izspraucas no zemes un steidzas izziedēt, lai laikā paspētu apputeksnēties un nogatavināt sēklas.To dara arī indīgie augi, kam tāpat kā pārējiem augiem dabā ir sava vieta un uzdevums. Pētnieki uzskata , ka pasaulē ir vairāk nekā 10 tūkstoši indīgu augu sugu. Tie sastopami galvenokāt tropos un subtropos.Latvijā, kur klimats ir ziemeļnieciskāks,varētu būt ap 100 indīgo augu sugu.Mūsu uzdevums ir šos augus iepazīt un iemācīt bērniem tos pazīt.Indīgie augi nav masveidīgi jāiznīcina. Daļa no tiem ir reti uu iekļauti Latvijas Sarkanajā grāmatā.Turklāt indīgās vielas, ko satur vairākums šo sugu, nelielās devās izmanto ārstniecībā.
Kas ir indīgie augi?
Indīgie ir tie augi,kas izstrādā un uzkrāj sevī tādas vielas, kas nonākušas cilvēka vai dzīvnieka organismā, var izraisīt saindēšanos vai nāvi.Indīgas vielas satur gan sporaugi – staipekni, kosas, papardes- gan arī ziedaugi. Augi satur galvenokārt divu grupu indīgās vielas – alkaloīdus un glikozīdus.Pazīstamākie alkaloīdi- atropīns, hinīns, nikotīns, rezerpīns, kokaīns, morfīns, kodeīns- ir spēcīgas indesun narkotiskas vielas,kas lielās devās ir bīstamas cilvēka dzīvībai.Daži no šiem alkaloīdiem jau pāris miligramu lielā devā var izraisīt saindēšanos, kas var radīt centrālās nervu sistēmas uzbudinājumu vai paralīzi.
Augus, kas satur glikozīdus mazās devās, izmanto medicīnā, galvenokārt sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā, bet lielās devās tie ir indīgi,gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.Populārākie glikozīdi ir solanīns, ko satur, piemēram, kartupeļi un velnāboli,digitalīns, kas uzkrājas kreimenēs, uzpirkstenītēs.Katrai augu sugai vai pat ģintij ir raksturīgas savas indīgās vielas.…
