Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,44 (11%)
Cena ar atlaidi*:
3,55
Pirkt
Identifikators:726855
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 20 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Pēc I Pasaules kara uzvarējušās lielvalstis Baltijas valstis uzlūkoja kā sanitāro koridoru, kas aizsargātu pārējo Eiropu no Padomju Krievijas, savukārt Vācija – Baltijas valstis kā ekonomiskās izmantošanas nākamās kandidātes, lai gan paši interešu objekti nevēlējās būt par lielvalstu stratēģiskās un ideoloģiskās cīņas arēnu1.
Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma Igaunija 1918. gada 24. februārī tika deklarēta par neatkarīgu republiku, bet vēl 1919. gadā tai nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret Padomju Krievijas armiju un vācbaltiešu karaspēku. Pēc ilgām un grūtām sarunām Padomju Krievija atzina Igaunijas neatkarību 1920.gadā 2.februārī. Igaunijas pagaidu valdība 1920.g. 15.jūnijā apstiprināja valsts konstitūciju, kas balstījās uz Veimāras, Francijas, ASV un Šveices konstitūcijas modeļu apvienojumu Liberālās demokrātijas laiks (1920 – 1934) tika pakļauts nemitīgām cīņām starp partijām, kas noveda pie neskaitāmām valdības maiņām. 1933.g. beigās aizsākās diskusijas par jaunas konstitūcijas nepieciešamību, tās izveide tika uzsākta 1934.g. janvārī un tā paša gada aprīlī bija paredzētas vēlēšanas, bet tās arī nekad nenotika, jo 1934. 12.martā labēji noskaņotais Konstantīns Petss realizēja valsts apvērsumu, un Igaunija kļuva viena no daudzajām autoritārajām valstīm A-Eiropā.2
20.gados veiktajā pirmajā tautu skaitīšanā Igaunijā apmēram 87% no visiem valsts iedzīvotājiem, 13% piederēja mazākumtautībām, no kuriem latvieši ieņēma ceturto vietu3. 30.gadu vidū Igaunijā dzīvoja mazāk par 1,25 miljoniem iedzīvotāju4, no kuriem pilsētu un lauku iedzīvotāju attiecība bija 33/67. Nacionālās minoritātes Igaunijā bija 1/10, no kuriem krievi veidoja vislielāko minoritāti ar augstāko lasītnepratēju skaitu5.
Igaunijas vietu pasaules saimniecībā nosaka gan iekšējie, gan ārējie faktori. Iekšējie – jaunas demokrātiskas valsts attīstība, lauksaimniecības un rūpniecības atjaunošana. Ārējie – „Lielā depresija”, Versaļas – Rīgas sistēmas nestabilitāte u.c. Ņemot vērā to, ka Igaunijas valstiskā pastāvēšana norisinājās ļoti īsu laiku, tā bija sasniegusi savu saimniecisko iespēju maksimumu līdz 1939.g.nogalei Baltijas reģionā, kļūstot par nozīmīgu starptautisku un tirdzniecības partneri reģionā. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,64 €
Materiālu komplekts Nr. 1128164
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Igaunijas ekonomika starpkaru periodā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/726855

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties