Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,40 (16%)
Cena ar atlaidi*:
2,09
Pirkt
Identifikators:447979
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.09.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Hipofīze, tās raksturojums un loma organisma hormonālajā regulācijā    3
2.  Hipofīzes daivas un to hormoni    5
2.1.  Hipofīzes priekšējās daivas hormoni    6
2.1.1.  Somatotropīns (somatotropais hormons – STH)    6
2.1.2.  Prolaktīns (luteotropiskais hormons)    8
2.1.3.  Hipofīzes priekšējās daivas glandotropiskie hormoni    8
2.1.3.1.  Gonagotropiskie hormoni (FSH un LH)    9
2.1.3.2.  Tireotropīns (tireotropiskais hormons)    9
2.1.3.3.  Adrenokortikotropais hormons (AKTH    9
2.2.  Hipofīzes vidējās daivas hormoni    10
2.3.  Hipofīzes mugurējās daivas hormoni    10
2.3.1.  Vazopresīns (antidiurētiskais hormons)    10
2.3.2.  Oksitocīns    11
  Literatūras saraksts    12
Darba fragmentsAizvērt

2.2. Hipofīzes vidējās daivas hormoni
Melanotropīns jeb intermedīns stimulē ādas pigmenta melanīna biosintēzi, kā ari redzes pigmentu veidošanos acs tīklenē. Tas piedalās arī pigmenta šūnu daudzuma un izmēra palielināšanā.
Melanotropīns eksistē divās formās – alfa un beta, kuras ir polipeptīdi un kuras ir ļoti līdzīgas adrenokortikotropīnam. Alfa forma satur 13 aminoskābju atlikumus, bet beta – 22.
Zivīm un rāpuļiem melanotropīns palielina ādas pigmentāciju uz melanīna dispersijas rēķina pigmentu šūnās (melanoforas un melanociti). Ādas krāsas maiņai ir būtiskā aizsargajošā nozīme, jo ar tās palīdzību dzīvnieks pēc iespējas tuvu pielagojas apkārtejai videi. Zīdītāju organismā melanotropīns piedalās ādas un apmatojuma pigmentācijas sezonālās izmaiņās. Šīs hormons var arī ietekmēt nervu sistēmas uzbudināmību.

2.3. Hipofīzes mugurējās daivas hormoni
Hipofīzes mugurējā daivā hormonu sintēze praktiski nenotiek, tur tikai uzkrājas neirohormoni - vazopresīns jeb adiuretīns un oksitocīns, kurus producē hipotalāma kodoli un kuri pa nervu ceļiem nokļūst hipofīzē un no tās pēc vajadzības izdalās asinīs. To sintēzi kontrolē dažādi gēni, kaut arī tie lokalizējās uz 20.hromosomas.

2.3.1. Vazopresīns (antidiurētiskais hormons)
Šīs hormons ir olbaltumviela, kura sastāv no 9 aminoskābēm: Cys –Tyr – Phe – Gln – Asn –Cys – Pro –(Arg vai Lys)- Gly .Vairumam zīdītāju 8. pozīcijā atrodās arginīns (arginīns - vazopresīns, AVP), bet cūkām un rādniecīgiem dzīvniekiem – lizīns (lizīns – vazopresīns, LVP). Starp Cys1 un Cys6 ir disulfīdu saite.
Tas ir svarīgākais hormons, kas regulē ūdens izdalīšanos nierēs un uztur asinīs normālu osmotisko spiedienu. Tā izdalīšanos regulē reflektorisks mehānisms. Ja asinīs ir nepietiekams vazopresīna daudzums, nieres izdala daudz ūdeņaina urīna (bezcukura diabēts). Pārlieku liels (nefizioloģisks) vazopresīna daudzums asinīs sašaurina sīkos asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu.
Osmotiskā spiediena izmaiņas regulē vazopresīna sekrēciju, savukārt asins apjoma un arteriālā spiediena paaugstināšana, nātrija koncentrācijas pazemināšana, kā arī alkohola un morfīna lietošana nomāc vazopresīna sekrēciju.
Vazopresīns uztur arteriālo spiedienu, regulē adrenokortikotropā hormona sekrēciju, palielina prostaglandīnu sintēzi un tireotropā hormona izstrādi.

Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Hipofīzes hormoni. Hipofīzes vadošā loma endokrīnajā sistēmā (augšanas hormoni)”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/447979

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties