Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,54 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,95
Pirkt
Identifikators:107425
Vērtējums:
Publicēts: 20.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 21 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Hiperaktivitātes būtība, tās veidi    5
2.  Hiperaktivitātes cēloņseku sakarības    12
3.  Psiholoģiski un pedagoģiski ieteikumi hiperaktivitātes mazināšanai    15
  Secinājumi    20
  Izmantotā literatūra    22
Darba fragmentsAizvērt

Bērnu hiperaktivitātes problēmu sāka pētīt 20. gadsimta sākumā, bet Latvijā tas ir sākts pavisam nesen. Vairāk pētījumu par šo problēmu ir veikti Amerikas Savienotajās valstīs. Veicot hiperaktivitātes kā uzvedības traucējumu izpētes analīzi, tika konstatēts, ka bērnu hiperaktivitāti raksturo noteikta uzvedība, un tās apzīmēšanai ieviesa jēdzienu – pārāk aktīvas uzvedības sindroms. ASV psihologi uzskatīja, ka šo sindromu izraisa smadzeņu bojājumi.
Kā atzīmē Tija Liepiņa Eiropā hiperaktivitātes pētījumus veikuši Anglijas (E. Teilors), Krievijas (M. Bezrukins, M. Čistjakova, S. Jefimova), Vācijas (I. Justa, R. Špalleka) zinātnieki, kuri savos pētījumos sasaucas ar ASV (S. Kempbels, M. Rozenbergs, u.c.) psihologu atziņām.
50. gados veiktie pētījumi ar bērniem liecināja par smadzeņu bojājumu un hiperaktīvas uzvedības pakārtotu saistību. 60. gadu sākumā kustību aktivitāti sāka uzskatīt kā otršķirīgu pazīmi un kā galveno izvirzīja hiperaktīvo bērnu uzmanības ne noturīguma problēmu, savukārt 70. gadu sākumā kustību aktivitāti sāka uzskatīt kā atšķirīgu pazīmi, priekšplānā izvirzījās hiperaktīvo bērnu uzmanības ne noturīguma problēmas, kuras rodas no viņu impulsivitātes un nespējas koncentrēties pirms darbības uzsākšanas.
1980. gadā tika ieviests termins – uzmanības deficīta sindroms (UDS). Uzmanības deficīta sindromam izdalīja divus veidus:
1.Uzmanības deficīta sindroms ar hiperaktivitāti – UDS/ ar H
2.Uzmanības deficīta sindroms bez hiperaktivitātes – UDS/ bez H
Ir bērni, kuru uzvedībā nav vērojamas hiperaktivitātes iezīmes, taču arī viņiem var būt grūtības uzmanības noturībā un spējā koncentrēties. Tas rada grūtības hiperaktivitātes diagnosticēšanā. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Hiperaktivitāte - medicīniska, psiholoģiska, pedagoģiska un sociāla problēma pirmsskolas vecumā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/107425

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties