Gunara Saliņa dzīves gājums

Gunars pēc pirmā semestra Upsalā saņēma koledžas “Prezidenta stipendiju” un vēl pēc diviem – bakalaura grādu psiholoģijā. Neskatoties uz savu grādu, viņš nevarēja dabūt darbu, tāpēc atgriezās mehāniskā darbnīcā, un pēc tās devās uz lekcijām Jaunajā skolā (The New School for Social Research). Jauno skolu bija dibinājuši citi no eiropas atbraukušie bēgļi. Pēc gada viņu Upsalas koledža uzaicināja strādāt par lektoru. Vēl pēc gada viņš dabūja maģistra grādu un darbavietu valsts koledžā.
Jautrīte arī bija gājusi mācīties un ieguva doktora grādu ģermāņu filoloģijā. Studiju laikos viņa bija laidusi pasaulē trīs bērnus - Lari, Lailu un Lalitu. Bērnus pieskatīja Jautrītes māte, kura arī bija atbraukusi uz Ameriku. Visi bērni pabeidza prestižas universitātes un paralēli apguva latviešu valodu.

Elles Ķēķis
Neziņa par to, kas notiek Padomju Latvijā un bailes, ka Latvijā gadsimtiem veidojusies kultūra var izsīkt, lika emigrantiem veidot savu Latviju vietās, kur tie apmetās. Lielākā no šīm “mazajām, tālajām Latvijām” bija Elles ķēķis.
"Elles ķēķis" bija aktīvākā un lielākā latviešu literātu kopiena trimdā, tādēļ latviešu literāti no citiem ASV štatiem un citām valstīm to mēdza apmeklēt.
Citāts no Filmu studijas ,,Deviņi’’ veidotās filmas par ķēķiniekiem ,,Pasaules Nepasaule’’. Gunars Saliņš: ,,Ir tik grūti runāt par rakstīšanu… ha….par iedvesmu runāt…. Tas ir bezcerīgi’’.
…