Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,81 (18%)
Cena ar atlaidi*:
3,68
Pirkt
Identifikators:393952
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.07.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2010.g. - 2010.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Vairogdziedzera attīstība    3
2.  Vairogdziedzera uzbūve un fizioloģija    4
3.  Greivsa slimība    5
5.  Etioloģija    6
6.  Pēdējie pētījumi    7
7.  Riska faktori    7
8.  Imūnsistēmas līdzdalība    7
9.  Greivsa slimības izplatība    8
10.  Mirstība    8
11.  Rase    9
12.  Dzimums    9
13.  Vecums    9
14.  Greivsa slimības patoģenēze    9
15.  Patofizioloģija    10
16.  Makroskopiskā aina    13
17.  Mikroskopiskā aina    13
18.  Klīniskā aina    13
19.  Greivsa slimība un grūtniecība    15
20.  Iznākumi    15
21.  Komplikācijas    15
22.  Diferenciāldiagnoze    16
23.  Diagnostika    16
24.  Ārstēšana    17
25.  Izmantotā literatūra    21
Darba fragmentsAizvērt

Vairogdziedzera uzbūve un fizioloģija.
Vairogdziedzera funkcijas ir daudzveidīgas . Kopā ar hipofīzi un citiem dziedzeriem tas regulē organisma augšanu un ,stimulē audu diferencēšanos un nervu sistēmas attīstību .Vairogdziedzeris ietekmē vielmaiņu, veicinot disimilācijas procesus. Rezultātā samazinās ATF daudzums un rodas vairāk siltuma. Vairogdziedzeris ietekmē arī asins sastāvu veicina fagocitozi. Vairogdziedzera hormoni izdalās caur nierēm un žultsceļiem. Intensīva vairogdziedzera sekrēcija norisinās ap dzimšanas laiku .Pastiprināta sekrēcija ir arī pubertātes un grūtniecības laikā. Vecumā vairogdziedzera darbība var būt samazināta. Vairogdziedzeri klāj blīva saistaudu kapsula .Saistaudi nodala labo daivu no kreisās daivas .Vairogdziedzera funkcionālais elements ir folikuli ,starp kuriem saistaudos zarojas kapilāri. Normofunkcijas gadījumā folikulu diametrs ir apmēram 60µm.Dziedzera vidū folikuli nedzaudz mazāki nekā perifērijā .Folikulu sienu veido cilindriskas epitēlijšūnas jeb tirocīti . Uz tirocītu brīvās virsmas ir mikrobārkstiņas ,kuru garums palielinās ,šūnām intensīvi funkcionējot. Tirocītu sānu virsma ir nelīdzena. Starp šūnām atrodas desmosomas,bet apikālā galā šūnstarpas sprauga ir noslēgta ar slēgjūgli. Plazmolemma šūnas pamatnē ir krokota. Šūnai intensīvi funkcionējot,rokas padziļinās.
Tirocītu normālai darbībai ir nepieciešams jods. 83% visa organisma joda daudzuma atrodas vairogdziedzerī . Ar dzeramo ūdeni un uzturu uzņemtais jods tievajā zarnā uzsūcas asinīs un ar tām nokļūst vairogdziedzerī,kur tirocīti pārvērš to organiskajā jodā. Oksidējošie fermenti nodrošina joda saistīšanos ar tirozīnu-rodas monojodtirozīns,no kura divām molekulām veidojas dijotirozīns. Savukārt no divām dijotirozīna molekulām veidojas tetrajodtironīns jeb tiroksīns (T4). No tā atšķeļot vienu jodētā tirozīna moleklulu veidojas trijodtironīns (T3),kas ir piecas reizes aktīvāks par tiroksīnu.
Tirocītā notiek arī tireoglobulīna jeb koloīda sintēze . Šis sekrēts rodas pie Goldži kompleksa ,kur olbaltumiem pievienojas ogļhidrāti, un koloīds caur šūnas apikālo galu izdalās folikula dobumā.
Tirozīna jodēšanas pirmie etapi norisinās šūnā. Tālāk šis process turpinās ārpus šūnas ,pie plazmolemmas ārējās virsmas, kur hormons saistās ar tireoglobīnu. Veidojas neaktīva hormona forma. Hormona sintēzes procesu , it īpaši jodēšanu ,stimulē tireotropiskais hormons.(TTH)
TTH veicina arī koloīda uzsūkšanos un šķelšanos ,kā arī hormonu izdalīšanos asinīs un limfā. Koloīdam sašķidrinoties ,pinocitozes ceļā šūnā siekļūst koloīda pilieni, kas saplūst ar lizosomām, kuru fermenti šķel koloīdu. Atbrīvotie hormoni caur šūnu bazālo galu nokļūst asinīs un limfā. Asinīs tie lielākoties ir saistīti ar nesējolbaltumu un tikai nedaudz ar brīvo hormonu. Vairogdziedzerī no T4 veidojas tikai nedaudz T3(20%), lielākā daļa T4(80%) pārvēršas par T3 perifērajos orgānos ,kur ir mērķšūnas. Mērķšūnās T3 saistās ar kodola receptoriem.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Greivsa slimība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/393952

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties