Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,35 (14%)
Cena ar atlaidi*:
2,14
Pirkt
Identifikators:467960
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.04.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Mans viedoklis.
Pastāv teiciens, ka cilvēki mācās un sevi attīsta visu mūžu. Šeit arī parādās vēstures pirmais uzdevums- iemācīt cilvēkam domāt, to pilnveidot. Pirmkārt vēsture attīsta abstrakto domāšanu, jo tā ļauj iztēloties notikumus pagātnē, ļauj, raugoties, piemēram, uz Latvijas dabu, domās to redzēt tādu, kādu cilvēks to iztēlojas pirms tūkstošiem gadu. Iegūstot pilnīgākas zināšanas par vēsturi, tā attīsta ne tikai iztēli, bet arī matemātisko domāšanu, jo ir reizes, kad uz vēstures avotiem jāraugās gluži tāpat kā uz matemātikas formulu. Tāpēc cilvēkiem jau no mazotnes vajadzētu iegūt pamatzināšanas vēsturē. To apgūstot, iespējams arī iemācīties loģiski spriest par notikumiem mūsdienās, cilvēks var sabiedrībā pilntiesīgi funkcionēt un dot tai labumu, spējot saprātīgi izvērtēt savu un citu cilvēku rīcību.
Vēsture ir arī saikne starp dažādām paaudzēm. Lai cilvēks spētu pilnvērtīgi komunicēt ar citām paaudzēm, tās ir jāiepazīst, ir jāzina vispārīgi notikumi, kādus cilvēki ir pieredzējuši. Zinot to, ko pieredzējuši cilvēki no vecākās paaudzes mēs viņiem varam arī izrādīt cieņu, parādīt, cik nozīmīgi mums ir mūsu pašu senči. Tomēr tas nenozīmē, ka ir jāaprobežojas tikai ar notikumiem, ko piedzīvojuši mūsu vecvecāki. Ir jāatceras, ka sabiedrības uzskati, morāles normas, tikumi, un dzīvesveids nerodas dažu gadu laikā, bet gan tam pamats meklējams visā cilvēces pagātnē. Lai gan, piemēram, Divupes civilizācija vairs neeksistē, tomēr ir lietas, ko pat mūsdienu sabiedrībā varam atrast kā aizgūtu no Senajiem laikiem.
Roberts Vipers uzsvērti parādīja, ka vēstures zinātne nevar paredzēt nākotni. Tomēr neaizmirsīsim, ka notikumi pagātnē var kalpot kā atslēga, kā pamācība notikumu risinājumiem mūsdienās. Cilvēkam ir jāmācas no savām kļūdām, tāpat arī cilvēcei no savām.
Kā jau iepriekš minēju- vēsture ir visaptveroša. Neviena zinātne nevar iztikt bez savas vēstures. It visiem atklājumiem pamatā ir atziņas, kas iegūtas pagātnē. Vēsture sevī iekļauj gan to, kad un kā izgudroja mikroskopu, kas ir nozīmīgi medicīnas attīstībā, gan arī to, kad atklāja Ameriku, kas iespaidoja visu cilvēku dzīvi. Bez vēstures nevarētu pastāvēt mūsdienu civilizācija, jo tā lielā mērā balstās uz pagātnes atklājumiem. Šis ir iemesls, kāpēc vēsture ir jāpēta, savā ziņā pat jāgodā.
Vēsture ir ne tikai tas, kas noticis tālā pagātnē, bet arī tas, kas risinājies tikai pirms dažām sekundēm. Varam secināt, ka vēsture ir sava veida virzība uz nākotni (bet ne progresu, jo nākotne nenozīmē progresu). Tā pilda sabiedrības atmiņas un pieredzes funkcijas, un tieši šīs funkcijas ir nozīmīgas visai cilvēcei un liek tai interesēties par pagātnes notikumiem.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,39 €
Materiālu komplekts Nr. 1241048
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Grāmatu analītiskais atstāsts kursā "Ievads vēstures zinātnē"”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/467960

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties