Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:448998
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.06.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Pēc grāmatu spiešanas atklāšanas 1588. gadā no Vācijas ieceļojušais holandietis Niklāss Mollīns atvēra Rīgā pirmo spiestuvi. Savas darbības 38 gados viņš iespieda 60 grāmatas latīņu un vācu valodā, kā arī 3 darbus latviešu valodā, kas kopā sastāda pārlabotu Lutera Enchiridiju. Pēc viņa nāves spiestuvi 1625-1657 vadīja G. Šrēders, kas iespieda Manceļa un Einhorna darbus. 1675. Rīgā 2. spiestuvi atvēra ģenerālsuperintendants J. Fišers, kas iespieda Bībeli, katēchismu u. c. latviešu valodā. Zviedru laikos Rīgā bija rosīga arī G. Nellera spiestuve, kas iespieda 1. laikrakstu Rigasche Novellen. Arī Jelgavā kopš 17. gadsimta bija dažas spiestuves, no kurām par labāko visā Krievijā 19. gadsimta sākumā uzskatīja J. Stefanhāgena (1769 – 1919). Kopš 18. gadsimta beigām daži vācu mācītāji Latvijā atvēra savas mājas spiestuves, starp kurām izcēlās Rūjienas grāmatnieka G. Bergmaņa spiestuve, kas 1807. gadā izdeva 1. latviešu tautasdziesmu krājumu. Līdz 1939. gadam darbojās1804. gadā dibinātā V. Hakera firmas spiestuve. Rīgas spiestuves strādāja ļoti patriarchāli – ar vecmodīgām spiedēm, rokas salikumu, koka litogrāfijām. 1841.gadā modernu spiestuvi atvēra A. Grosets, ko 1919. nomāja Finanšu Ministrijas valsts vērtspapīru un naudas zīmju iespiešanai. Starp citu Grosets iespieda pāvestam Leonam XII veltītu albumu Terra Mariana. – 1887. dibinātā Grothusa spiestuve 1901. gadā uzstādīja Rīgā 1. saliekamo mašīnu, bet 1. linotipu Rīgā 1908. ieveda latviešu baptistu darbinieks J.A. Freijs.
19. gadsimta 2. pusē Rīgā uzsāka darbību arī 2 latviešu spiestuves – B. Dīriķa, kas izdeva “Baltijas Vēstnesi” un “Balsi”, P. Bisenieka, kas izdeva “Dienas Lapu. 1894. Kalniņa un Deičmaņa firma ieguva Zīslaka spiestuvi Jelgavā, kur iznāca Krišjāņa Barona “Latvju Dainas”, “Austrums”, laikraksts “Vārds” (vēlākās “Rīgas Avīzes”) u. c. Arī Liepājā, kopš 19. gadsimta bija dažas vācu spiestuves, bet Cēsīs J. Ozols 1895. gadā atvēra latviešu spiestuvi. Svarīgs sasniegums bija 1898. gadā Gūtenberga firmas Rīgā ierīkotā burtu lietuve. 1. rotācijas mašīnu uzstādīja E. Platess, kas nopirka 1850. gadā dibināto Hartunga spiestuvi un iespieda “Mājas Viesi” (1856 – 1910), “Mājas Viesa Mēnešrakstu (1895 – 1905)un kādas 200latviešu grāmatas. 1910. gadā Latvijā bija 79 grāmatrūpniecības uzņēmumi (no tiem 45 Rīgā) ar 5200 strādniekiem. Latvijas laikā grāmatrūpniecība ātri pārsniedza pirmskara līmeni. Radās vesela rinda valsts un privātu grāmatrūpniecības pasākumu. Rotācijas mašīnas vai ātrspiedes iegādājās “Jaunāko Ziņu izdevēji Benjāmiņi, a/s “Valters un Rapa” (1912 – 1940), valsts papīru spiestuve, Armijas spiestuve, Satiksmes Ministrija, A. Gulbja (1903 – 1944), J. Rozes, latvju kultūras, Lauks, Pīpiņa un Upmaņa un citas spiestuves. Kopš 1934. vadītājs uzņēmums bija Zemnieku savienības a/s Rota, kas savās 5 spiestuvēs Rīgā un provincē nodarbināja 500 cilvēkus (tikpat cik vērtspapīru spiestuve). Ar grafiski augstvērtīgākiem darbiem 1. vietu starp Latvijas grāmatrūpniecības uzņēmumiem ieņēma Valstspapīru spiestuve, kas visādās tehnikās ar visjaunākajām mašīnām izpildīja nevien valsts pasūtījumus, bet arī iespieda krāsainas reprodukciju mapes, “Latvju Rakstus”, “Senatni un Mākslu”, “Zelta Ābeles” (dibināta 1935. gadā) izdevumus un tamlīdzīgus. – 1929. gadā Latvijā bija 101 spiestuve ar 2672 darbiniekiem, kas ražoja vērtības par 12, 1 miljonu latu gadā. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1193460
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties