Secinājumi
Grāmatas to kolekcionāriem ir nozīmēm bagāti simboli, kas atspoguļo daudzas no viņu pašu vērtībām, kā arī daļu no apkārtējās sabiedrības un kultūras vērtībām. Grāmatas simbolizē zināšanas, vēsturi, statusu, atmiņas, attīstību, piederību kādai noteiktai ģeogrāfiskai teritorijai, kā arī citus aspektus, un kolekcionāri izjūt nepieciešamību parūpēties par to, lai grāmatas, kas to visu ietver, būtu tādu cilvēku rokās, kas tās novērtē un par tām parūpējas. Visspēcīgāk informantu stāstījumos saklausāms tas, ka grāmatas ir kā atslēgas uz zināšanām par visdažādākajam tēmām, un dominējošā no šīm tēmām ir Latvijas vēsture dažādos laika posmos un dažādu nozaru ietvaros. Apkopojot un sistematizējot grāmatas, kolekcionāri ir izveidojuši ko līdzīgu privātu informācijas arhīvu tīklam, kas bieži iekļauj unikālus literatūras eksemplārus un informāciju, kas bez viņu rūpēm būtu aizgājusi zudībā. Tieši šī informācijas saglabāšana ir viena no lietām, ko kolekcionāri izjūt kā savu uzdevumu. Viņi pārvalda lielu informācijas apjomu, kas var kalpot kā izglītojošs un pētniecisks materiāls un viņi nodarbojas ar to gan tādēļ, lai sajustu, ka viņiem pieder kas, viņuprāt, nozīmīgs un vērtīgs, gan lai pasargātu visas šīs vēstures liecības no izzušanas.
Grāmatu kolekcija informantiem ir nozīmīga, statusu veidojoša sastāvdaļa, kas vēsta apkārtējiem par kolekcionāra audzināšanu, gaumi, inteliģenci un interesēm. Kolekcijas veidošanā parasti ir ieguldītas pūles, laiks, finansiālie līdzekļi un entuziasms, kas parāda, cik ļoti kolekcionēšana ir savijusies ar kolekcionāra identitāti un ikdienas dzīvi. Sarunās atklājās, ka ar kolekciju saistās dažādi pārdzīvojumi un atmiņas, kas veido pietur punktus cilvēka stāstījumā par savu dzīvi. Lai gan kolekcijas ar laiku ieguvušas īpašu vietu kolekcionāra dzīvē, pati kolekciju uzsākšana parasti nav bijusi ar mērķtiecīga rīcība.…