Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,44 (11%)
Cena ar atlaidi*:
3,55
Pirkt
Identifikators:105119
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.05.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Gods, godīgums un godkāre    4
  Cieņa un cienīšana    5
  Cieņa un gods vēsturē, literatūrā un dzīvē    6
  Nacionālā teātra aktrise Antra Liedskalniņa    9
  Secinājumi    13
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Ievads.
Ētika kā praktiskā filozofija ir mācība par dzīves gudrību, par labākas dzīves un sadzīvošanas meklējumiem, par cilvēka dzīves jēgas nozīmīgām problēmām, par cilvēku dzīves ceļiem, orientācijas iespējām pasaulē. ētika ir grieķu cilmes vārds ar nozīmi „tikums”, „raksturs”, „paraža”, „paradums”. Vārds „ētisks” pats par sevi ir neitrāls, kas neliecina ne labu, ne sliktu, jo apzīmē tikai konkrētas personas vai cilvēku attieksmi pret tradicionāli izveidojušos vai topošo vērtību sistēmu. Ētika vienmēr ir bijusi un ir saistīta ar sabiedrību. Ētika filozofiski apcer labo un ļauno, dzīves jēgu, cilvēku tikumus- kā gudrību, skaistumu un taisnīgumu jau kopš seno grieķu Aristoteļa, Sokrāta un Platona laikmeta. Ētika ir dzīves mācība. Padomus kā padarīt dzīvi labāku, pilnvērtīgāku var rast ne tikai filozofiskajā ētikā, bet arī mākslā, publicistikā, pedagoģijā, reliģijā un folklorā.
„Cieņa ir cilvēka vērtība, bet gods ir šīs vērtības novērtējums” ( A. Milts „Esejas par morāli”). Cieņa un gods ir morālās apziņas jēdzieni, kas izsaka personības attieksmi pret sevi kā morālo vērtību un sabiedrības attieksmi pret cilvēku, vērtējot tā rīcību, dzīvi.
Ne tikai pasaules vēsturē ir vērojama šo morālo apziņas jēdzienu esamība, bet arī latviešu folklorā. Ir daudzas tautasdziesmas, sakāmvārdi un parunas par godu un cieņu, kurās, piemēram, gods ir attiecināms uz cilvēkiem dažādās dzīves situācijās – jaundzimušajiem kristībās, jaunlaulātajiem kāzās, aizgājējiem bērēs.
Estētika – filozofiska zinātne par estētisko dabā, sabiedrībā, par materiālo un garīgo darbību, par kopējiem jaunrades principiem pēc skaistuma likumiem, par attīstības likumsakarībām un estētiskās apziņas funkcionēšanu, tai skaitā arī mākslas kā specifiskas dzīves attēlošanas formu. Tātad estētika – zinātne par skaisto.
Estētiskais nav patstāvīga un nemainīga substance. Estētiskais ir subjektīvā un objektīvā dialektiska vienība. Tas ir cilvēka saskarsmes ar dabu, mākslas darbiem un radīšanas procesu rezultāts.
Māksla – tā ir viena no sabiedriskās apziņas formām. Tajā pašā laikā tā ir speciāla praktiski garīgā pasaules apgūšanas forma, kura izpaužas dažādos veidos: glezniecībā, mūzikā, literatūrā, kinematogrāfijā un teātrī u. c.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,81 €
Materiālu komplekts Nr. 1153043
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Gods un cieņa”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/105119

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties