Globālisms un antiglobālisms

“Beidzot jābeidz aprakstīt varas darbību ar terminiem “ne”: viņa nedot, neļauj, izslēdz, nomāc, aizliedz, atrauj, maskē vai slēpj. Īstenībā, vara rada; tā rada realitāti; tā rada savu objektu sfēras, kā arī patiesības meklēšanas metodes, kas attiecas uz to.”
Mišels Fuko

21.gs. sākumā mēs redzam tikai vienu globalizācijas seju, tā ir pretīga un izskatās kā pasaulesa tirgus (A. Follers) un pasaules konfliktu vadīšana - “civilizāciju sadursme ” (S. Hantingtons). Bet otrā seja vienmēr ir slēpta aiz manipulējamo revolucionāru, antimandialistu manifestāciju un saietu maskas, kas atspoguļo 19.gs. “Jaunās Eiropas” radikālo demokrātismu. Viena no patstāvīgā vēstures procesa īpašībām ir nostiprināt sociālās vienības, kas ir saistītas ar vienotu varu un vienotu ticību.
Antiglobālisms aizsākās Sietlā, Daosā, Prāgā un Nicā ar jauniešu protestu akcijām. 1968.gada pavasarī notika jauniešu revolūcija, kad notika Rietumu kultūras radikāla paradigmas mutācija, tapa Bebi-Bumeru paaudze, tagad pieaugusi un nonākusi piem varas. Un kādi šobrīd ir J. Fišera un H. Solanas uzskati – tā laika aktīvie antiburžuāzijas protestētāji? Tagad viņi pieturās pie pašiem reakcionārākiem uzskatiem.…