Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,44 (11%)
Cena ar atlaidi*:
3,55
Pirkt
Identifikators:312406
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Kopsavilkums    3
  Ievads    4
  Globālā sasilšana kā cilvēku darbības sekas un nepieciešamība risināt to kā starptautisku problēmu    5
  Starpvalstu politiskie risinājumi, starptaustiskās vienošanās    5
  Emisiju tirdzniecības darbības mehānisms    7
  Emisijas kvotu tirdzniecība Eiropas Savienībā    9
  Citi dabas piesārņojuma mazināšanas ceļi    10
  Cilvēces perspektīvas – ja risinās problēmu un ja to nedarīs    12
  Secinājumi    13
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Kopsavilkums
Klimata pārmaiņas uz zemeslodes pēdējo desmitgažu laikā pievērsušas visas pasaules sabiedrības uzmanību šai problēmai un likušas kopīgiem spēkiem meklēt paņēmienus, kā samazināt cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā radīto siltumefekta gāzu (SEG) emisiju atmosfērā. SEG emisiju samazināšanas pasākumi starptautiskā līmenī sākti risināt ap 1980. gadu. Kopš šā laika valstis kopīgi meklē politiskus un ekonomiskus risinājumus SEG emisiju līmeņa pazemināšanai.
Pirmais nozīmīgākais dokuments bija ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām. Šī starptautiskā vienošanās pieņemta 1992. gadā un paredzēja līdz 2000. gadam noturēt SEG emisiju līmeni 1990. gada apjomā. 2005. gadā stājās spēkā 1997. gadā Japānas pilsētā Kioto pieņemtais ANO Kioto protokols, kas paredz samazināt SEG emisijas līdz 2012. gadam par 5,2% procentiem salīdzinot ar 1990. gada izmešu apjomiem. Protokolu nav ratificējušas tādas nozīmīgas atmosfēru piesārņojošas valstis kā ASV, Austrālija, Indija un Ķīna. Ja valstīm izdosies protokola nolēmumus izpildīt, tomēr draudi atmosfērai nebūs pilnībā likvidēti.
Kioto protokols paredz starptautiska līmeņa ekonomiskus mehānismus tā realizācijai. Starptautiska emisiju tirdzniecība ļauj valstīm, kam SEG emisiju apjomi ir zem pieļaujamā līmeņa, pārdot savas neizmantotās emisijas kvotas tām valstīm, kas tās pārsniedz. Šāda tirdzniecība atļauta arī starp uzņēmumiem. Kopīgi īstenojami projekti ļaus rūpnieciski attīstīto valstu investori saņem papildus emisijas kvotas par SEWG emisiju samazināšanu valstīs, kam ir samazinājuma saistības. Šīs kvotas investori drīkst realizēt starptautiskajā tirgū. Tīrās attīstības mehānisms paredz ieviest tīrākas ražošanas tehnoloģijas jaunattīstības valstīs, par ko investors saņem sertificētas emisiju samazinājuma vienības. Eiropas Savienībā daudzām valstīm grūti samazināt SEG emisijas, tāpēc kvotu tirdzniecībai tiek piešķirta liela nozīme un izstrādāti mehānismi tās norisei. Emisiju tirdzniecībai jākļūst par pašregulējošu sistēmu, kur cenas nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. SEG emisiju tirdzniecība neskatoties uz trūkumiem tomē3r ir viens no efektīvākajiem siltumnīcas efekta mazināšanas ceļiem, jo tajā valdošais ir tirgus un materiālās ieinteresēšanas princips.
Valstīm, īpaši Eiropas Savienībā, paredzētas subsīdijas un atvieglojumi vides aizsardzības pasākumiem, tīro tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, bioloģiskās degvielas un citu dabai draudzīgu enerģijas avotu radīšanai un pielietojumam.

Ievads
Pēdējās desmitgadēs pasaules sabiedriskā doma īpaši aktivizējusies apkārtējās vides aizsardzībai, jo gaisa temperatūras paaugstināšanās, Pasaules okeāna ūdens līmeņa celšanās, ilgstoši sausuma periodi un plūdi, spēcīgas vētras un citas dabas katastrofas liecina par globālām klimata pārmaiņām. Saprātīgi domājošo sabiedrības daļu šī problēma satrauc.
Cilvēku saimnieciskā darbība, it īpaši enerģijas resursu ieguve un sadedzināšana, rūpnieciska ražošana un intensīva lauksaimniecība, mežu izciršana sekmē siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas atmosfērā, neatgriežot dabai atpakaļ no tās paņemto. Tas izraisa globālas pārmaiņas atmosfērā, īpaši bīstamas ar temperatūras līmeņa celšanos saistītas klimata izmaiņas. Atmosfēra ir kā barjera, kas sargā dzīvības procesus uz zemes, tai ir svarīga loma siltuma bilances veidošanā uz zemes. Ja atmosfērā pieaug ogļskābās gāzes (jeb oglekļa dioksīda) un metāna koncentrācija, rodas temperatūras pieaugums uz zemes – siltumnīcas efekts. Ja neņem vērā dabiskos avotus, tad nozīmīgākais atmosfēras piesārņojuma avots ir fosilā kurināmā degšanas procesā izdalītās vielas - degšanas procesos izdalītais ogleklis, kas savienojoties ar gaisā esošo skābekli, rada ogļskābo gāzi. Ieviešot enerģijas taupības režīmu, samazinot individuālo transportlīdzekļu lietošanu un citādi taupot enerģiju, katrs cilvēks var dot savu ieguldījumu siltumnīcas efekta mazināšanā.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Globālās sasilšanas ietekme uz starptautisko ekonomiku”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/312406

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties