Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,64 (16%)
Cena ar atlaidi*:
3,35
Pirkt
Identifikators:597145
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Globālā sasilšana pasaulē    4
1.1.  Kas ir globālā sasilšana    4
1.2.  Apkārtējās vides piesārņojums, tā veidi    5
1.3.  Kā globālā sasilšana ietekmē pasauli    8
1.4.  Kādas būs planotās globālās sasilšanas sekas nākotnē    9
2.  Globālā sasilšana Latvijā    11
2.1.  Vai globālā sasilšana ietekmē Latviju    11
2.2.  Latvija – ozona slāņa aizsardzība    12
3.  Pielikumi    13
4.  Secinājumi    15
5.  Izmantotā literatūra    16
Darba fragmentsAizvērt

Cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā apkārtējā vidē ir notikušas dzīvajiem organismiem nelabvēlīgas izmaiņas. Fizikālie un ķīmiskie faktori, kādi ilgstošā vēsturiskā periodā noteikuši dzīvo organismu attīstību, ir tik stipri pārveidoti, ka dažkārt vairs nenodrošina dzīvības pastāvēšanu. No vides piesārņojuma cieš pilnīgi visi dzīvie organismi, un viens no jūtīgākajiem ir pats cilvēks. Cilvēku radītais piesārņojums apdraud gan tieši, gan netieši. Piesārņojumu ietekmē samazinās lauksaimniecības produkcijas daudzums un kvalitāte, pasliktinās dzeramā ūdens un citu bioloģiska rakstura produktu īpašības. Tas savukārt ietekmē cilvēka veselību, darbaspējas, fizisko un garīgo aktivitāti. Piesārņojums ierobežo arī atpūtas iespējas, jo cilvēki labi jūtas tīrā, nepiegružotā dabā.
Par zināmu apkārtējās vides piesārņojumu var runāt arī dabiskajos apstākļos, kas radies bez cilvēka iejaukšanās. Vulkāniskās darbības rezultātā atmosfērā nonāk putekļi, sēra un slāpekļa savienojumi, trūdot augu un dzīvnieku atliekām, ūdenstilpnēs samazinās skābekļa daudzums utt. Taču šīs ir vietēja rakstura piesārņojums, bioloģisko procesu norisi kopumā ietekmēt nespēj. Samērā ilgstoši vietējs raksturs bija arī cilvēka ietekmei uz dabu. Viss, kas palika pāri - notekūdeņi, pārtikas un sadzīves atkritumi, viegli noārdās līdz neorganiskajiem savienojumiem, un radušās vielas iekļāvās bioloģiskajā apritē. Lielākais ļaunums, kas radās šāda piesārņojuma ietekmē, bija slimību izraisītāju savairošanās (mikrobioloģiskais piesārņojums). Laiku pa laikam atkārtojas ļoti smagas infekciju slimību epidēmijas - mēris, holēra, melnās bakas, kuru dēļ gāja bojā daudz cilvēku. Slimības savukārt izraisīja vispārēju badu, kas vēl papildus prasīja cilvēku upurus, tāpat arī dažviet bads izraisīja epidēmiju rašanos.
Attīstoties rūpniecībai - apmēram sākot ar 19.gs. - ievērojami palielinājās piesārņojuma apjoms. Mainījās arī tā kvalitāte. Dažādu tehnoloģisku procesu rezultātā biosfērā lielā daudzumā nonāca vielas, kuras bioloģiskā ceļā nespēja noārdīties. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,88 €
Materiālu komplekts Nr. 1306579
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Globālā sasilšana Latvijā un pasaulē”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/597145

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties