Glezniecības vēsture Latvijā

Latvijā glezniecība sākās no viduslaikiem, jo senvēstures posmā nebija attīstīta glezniecība. Pirms viduslaikiem bija attīstīta celtniecība un plastiskie darinājumi. Tas tā bija, jo senvēstures posmā cilvēka galvenais uzdevums bija izdzīvot.
Latvijas teritorijā glezniecība viduslaikos attīstījās ierobežotās nekā arhitektūra un tēlniecība, kristinizācijas iespaidā tajā dominēja reliģiskā tematika. Pašas senākās ir retas un fragmentāras monumentāli dekoratīvās glezniecības liecības baznīcās un pilīs – galvenokārt polihromi sienu gleznojumi ar stilizētiem figurāliem augu motīviem, kas saglabājušies no gotikas perioda.
Rakstīti avoti apliecina, ka vēlīnajā gotikā Rīgas dievnamos ir atradušies daudzi ne tikai tēlniecisku dekoru, bet arī ar gleznojumiem bagātīgi rotāti altāri. Līdzīgi Ziemeļvācijas tradīcijai Livonijā priekšroka tikusi dota lieliem un sarežģītiem veidotiem altāriem. Diemžēl viduslaiku altārgleznas ir gājušas bojā “kalendāra nemieros” – reformācijas kustības laikā notikušajos dievnamu grautiņos 16. gadsimta sākumā, kad protestanti iznīcināja lielāko daļu baznīcas mākslas priekšmetu. Tādēļ priekšstats par šiem sakrātās glezniecības pieminekļiem, kas iekļāvušies Ziemeļeiropas iezīmīgu parādību lokā, ir ļoti nepilnīgs.

…