Nobeigums
Referāta gaitā apskatīti tādi jautājumi kā Gīzas piramīdu materiālu pārvietošana līdz tām un augšup, materiālu ieguves vietas, to celtniecības plānojums. Tika spriests arī par to nozīmi tālaika kultūrā un reliģijā, un to formas izcelsmes iemesls. Beidzot, tās tika arī salīdzinātas ar nākošās dinastijas piramīdām, lai uzskatāmi izceltu to īpašības un parādītu tās vēsturiskā griezumā.
Kopsavilkumā izriet vairāki secinājumi.
No piramīdu tehniskās būvniecības puses ir skaidrs, ka tās būvētas Gīzas plato ģeogrāfisku apsvērumu dēļ, kas samazināja izmaksas un būvniecībai veltīto laiku, jo plato atradās netālu no Nīlas, bija iespējams izrakt kanālu, kas samazināja tālākiegūstamo materiālu transportēšanas laiku, kā arī pamatā būvniecībai izmantotais materiāls tika iegūts pārsimts metru attālumā. Kā būvniecības pamatmateriāls tika izvēlēts kaļķakmens, jo tas bija viegli un netālu iegūstams, un tam piemita būvniecībai labas īpašības. Piramīdu iekštelpu plānojumos daudzviet tika izmantots granīts, jo tas bija daudzkārt izturīgāks, taču arī smagāks, grūtāk iegūstams un pārvadājams. Piramīdu pamatne tika nolīdzināta, taču tika izmantotas arī tās derīgās īpašības- Khufu un Khafres piramīdas šķiet augstākas, jo to pirmie posmi celtniecības laikā izgrebti no pamatnes. Bloki piramīdu veidošanai ar virvju palīdzību visdrīzāk vilkti pa rampām, bet, pieaugot augstumam, bloku skaits samazinājās, tāpēc katru piramīdu izdevās pabeigt vēlākais 25 gadu laikā. Ceturtās Dinastijas laikā valdniekiem bija liela ietekme un daudz finansiālu resursu, tādēl Gīzas piramīdās ir redzamas sarežģītas iekšējo telpu konstrukcijas, inovatīvi risinājumi, kā tas redzams gan Lielajā Galerijā, izmantojot pakāpjveida griestu metodi, gan faraonu kambaros, kas, prasot vairāk zināšanu un materiālu, tika veidoti ar plakaniem griestiem.
…
