Ģērbšanās stils kā lietišķās etiķetes sastāvdaļa

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Cilvēku vajadzētu vērtēt pēc viņa iekšējām kvalitātēm, bet bieži vien tieši pirmais iespaids nosaka, vai kāds paliks pietiekami ilgi, lai jūs šīs īpašības varētu parādīt. Nevienam netiek otra iespēja radīt pirmo iespaidu. Ar ārējo izskatu vēl pirms iepazīšanās, tiek pateikts „kas mēs esam” – ar ko nodarbojamies, kādai sabiedrības grupai piederam, kādas ir mūsu cilvēciskās īpašības. Tomēr apģērbs, tāpat kā rokasspiediens, acu kontakts, balss tembrs, nenoliedzami nes pirmo „ziņu” sarunas partnerim. Mūsu interesēs ir, lai tā būtu pozitīva.
Atbilstoša apģērba izvēle ir cieņas apliecinājums apkārējai sabiedrībai. Ja ar savu ārējo izskatu kāds vēlas būt radikāli atšķirīgs, šokēt, rodas jautājums: ko ar to grib pateikt? Kāda „ziņa” tiek sūtīta? Atbilžu varianti nav glaimojoši: „varu atļauties vairāk nekā citi”, ”pieņemtās normas uz mani neattiecas”, „jūs kā gribat, bet es ģērbšos, kā man ērtāk”, „esmu tik aizņemts, ka mani šie sīkumi nenodarbina”. Visi šie atbilžu varianti liecina par augstprātību.
Apģērbs ir arī „ziņa” par darbības sfēru un ieņemamo amatu. Jo svarīgāk radīt stabilitātes un kompetences iespaidu, jo konservatīvāks apģērbs tiek izvēlēts.
Apģērbu pielāgo arī klientu, klausītāju, skatītāju, lasītāju, auditorijai. Brīvāku apģērba stilu var izvēlēties pārtikas, sadzīves tehnikas u.c. plaša patēriņa preču tirgotāji. Ekstravagantāks apģērbs piemērots modes dizaineru studijas māksliniekiem. Atšķirīgi var sporta redakcijas žurnālists un politiskais komentētājs, kultūras jaunumu un „smalko aprindu” aplūkotājs.
Taču mazāk formālās darbības sfēras vadītāja amats uzliek zināmus pienākumus. Ja amata nosaukumā ietilpst vārdi „direktors”, „priekšnieks”, „vadītājs”, tad paraugs padotajiem tiek radīts, ne tikai veicot darba pienākumus, bet arī veidojot savu ārējo izskatu.
Apģērba izvēli ietekmēs arī konkrētajā darbadienā paredzētie pasākumi. Ja iecerēts strādāt tikai savā kabinetā, apģērba stils var būt brīvāks.
…