Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,30 (12%)
Cena ar atlaidi*:
2,19
Pirkt
Identifikators:529174
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.04.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Bezvaras periods jeb interregnum    4
1.1.  Dokumentārie pierādījumi    4
1.2.  Pirmā posma sākums interregnum laikā    5
2.  Štālekera fāze: no jūlija līdz oktobrim    8
  Secinājumi    11
  Izmantotā literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

Iedzīvotājus sāka pārvietot jau augusta vidū un pabeidza to līdz 25. oktobrim. Rīgas getto izveidoja Latgales priekšpilsētā. Getto bija izveidots gandrīz visās pilsētās Latvijā. Uz getto pārcēlās vairāk nekā 29 000 ebreju. No getto bija aizliegts izbraukt, ebrejiem pašiem bija jāatrod, kur dzīvot. Dzīvoja lielā saspiestībā. Līdzi ļāva ņemt dažas personiskās mantas. Getto rajons tikai ieskauts ar žogu. 20 novembrī dzīvi bija palikuši vēl 34 427 ebreji, vairāk nekā puse no ebrejiem, kurus bija sagūstījuši vācieši.
Dzīve getto bija skarba un ebreji tiecās saglabāt sevi, radās pat izdzīvošanas ilūzija, Veidojās pat pretestības grupas, tika rakstītas atmiņas un sacerētas dziesmas.
Novembra sākumā ieradās Rīgā ieradās Jekelns un sākās ebreju otrais posms.









Secinājumi
Ar Štālekera laiku ebreju masveida slepkavošana tikai sākās. Ebreji nekur netika žēloti un īpaši pievērsās provinces pilsētām. nepatīkami bija tas, ka tika iesaistītas arī latviešu vienības un nereti kā vainīgos norādīja tieši viņus.
Jau bezvaras periodā ebrejiem netika dota iespēja paglābties, bet tad vairāk centās izraisīt masu grautiņus, lai pašiem vāciešiem būtu sev attaisnojums. Neskaidrs ir jautājums par pavēlēm nogalināt ebrejus, jo tiešas, skaidras un precīzas pavēles tam nav, izņemot dažus dokumentus Štālekera un viņa līdzgaitnieku dokumentus, bet zinot Hitlera politiku attiecībā pret ebrejiem ir ticama versija, ka tieši Hitlers deva mājienu par šādu agresiju pret ebreju tautību.
Caurmērā visa darbība notika ļoti vienkārši, regulāri tika vestas ebreju grupas uz vietām, kur tos paredzēja nogalināt un nekad neveda atpakaļ. Neviens Latvijas ebrejs nebija drošībā. Arī dzīves apstākļi getto un citās vietās bija skarbi. Žēlots netika neviens un bija jākļaujas grafikā jeb noteikts nošauto ebreju skaits. Acīmredzot tas neapmierināja Himleru, kurš tāpēc Štālekeru atbrīvoja no pienākumiem. Jekelnam sākot savu fāzi situācija kļuva vēl skarbāka.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,32 €
Materiālu komplekts Nr. 1321357
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Genocīds pret ebrejiem: holokausts bezvaras laikā (interregnum) un V.Štālekera posmā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/529174

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties