Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
8,49
Ietaupījums:
0,93 (11%)
Cena ar atlaidi*:
7,56
Pirkt
Identifikators:694101
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.04.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Ārtelpu gaisa piesārņojums    4
2.1.  Gaisa piesārņojums    4
2.2.  Ārtelpu ārtelpu piesārņojuma raksturojums    5
2.3.  Tabula    6
3.  Iekštelpu gaisa kvalitāte    7
3.1.  Bioloģiskais piesārņojums    8
3.2.  Bioloģiskie faktori    10
3.3.  Slimo ēku sindroms    11
3.4.  Iedarbība uz cilvēka veselību    12
4.  Gaisa kvalitātes monitoringa rādītāji    13
5.  Gāzveida piesārņojumu    14
6.  Smagie metāli    15
6.1.  Pārobežu pārnese    16
7.  Kāpēc jāuztraucas par gaisa piesārņojumu    17
8.  Kā rodas gaisa piesārņojums    18
9.  Piesārņojojuma samazināšana    19
10.  Kūlas dedzināšanas apskats    20
11.  Gaisa aizsardzība Latvijā    21
12.  Gaisa aizsardzības politika    23
12.1.  ES gaisa kvalitātes politika Latvijā    25
12.2.  Galvenie izmešu avoti Saldū    27
13.  Secinājumi    29
14.  Izmantotās literetūras saraksts    30
15.  Anotācija    31
16.  Pielikums    32
Darba fragmentsAizvērt

Ārtelpu gaisa piesārņojuma (PM, O3, NO2, SO2 ) ietekmes uz veselību raksturojums
Agrāk pastāvēja uzskats, ka gaisa kvalitātes vadlīniju izstrādāšanai ir nepieciešams noteikt tikai t.s. sliekšņa līmeni jeb koncentrāciju, kas neatstāj ietekmi uz veselību. Nesen veikto epidemioloģisko pētījumu rezultāti parādīja, ka visām vielām, it sevišķi suspendētajām cietajām daļiņām (PM) un ozonam, nav iespējams noteikt šādus sliekšņa līmeņus. Tas nozīmē, ka pašreizējās pasaules veselības organizācijas (PVO) vadlīnijās noteiktā pieļaujamā ozona koncentrācija – 120 µg/m3 kā 8 stundu vidējā vērtība nebūt nav nekaitīga.. Tas ir tāpēc, ka cilvēku individuālais jutīgums ievērojami atšķiras. Daudz patiesāku informāciju var sniegt savstarpējās sakarības “iedarbība/koncentrācija – atbilde” noteikšana atsevišķu veselības efektu novērtēšanā.
Pašreizējās Eiropas Savienības robežvērtības suspendētajām cietajām daļiņām (PM) un ozonam nenodrošina pilnīgu veselības aizsardzību. Tieši tādēļ svarīgi ir būtiski samazināt vispārējos piesārņojuma līmeņus.
Suspendētās cietās daļiņas ar aerodinamisko diametru <10µm nonāk augšējos elpošanas ceļos un plaušās, bet smalkās cietās daļiņas – nonāk alveolās. Jāņem vērā, ka visbīstamākās cietās daļiņas izdalās primārās sadegšanas procesos, tās satur smagos metālus, organiskos savienojumus, un tām ir raksturīgs relatīvi ļoti liels virsmas laukums, kas to iedarbību padara vēl kaitīgāku. Epidemioloģiskajos pētījumos cieto daļiņu nelabvēlīgo iedarbību galvenokārt saista ar sulfātu, sodrēju un skābju iedarbību, neatkarīgi no cieto daļiņu masas indikatoriem, lai gan eksperimentāli nav iegūti pierādījumi par šo atsevišķo vielu iedarbības kaitīgumu to reālajās koncentrācijās. Par suspendēto cieto daļiņu kaitīgumu galvenokārt spriež pēc to masas, nevis pēc to sastāva. Būtiski svarīgi ir ņemt vērā arī suspendēto cieto daļiņu akūto iedarbību – kas ir saistīta ar biežāku ārstēšanos slimnīcās sirds asinsvadu un elpošanas sistēmas traucējumu dēļ. Tādēļ svarīgi ir ņemt vērā vadlīnijas, kas nosaka suspendēto cieto daļiņu ilgtermiņa (gada vidējās), kā arī īstermiņa (24 stundu) robežkoncentrācijas.
Runājot par ozona (O3) piesārņojumu, tradicionāli vides veselības speciālisti min augstas maksimālās (pīķa) vērtības, kas parasti ir novērojamas karstā, sausā periodā, pārsvarā vasarās. Pētījumu rezultāti tomēr liecina, ka arī zemāki ozona koncentrācijas līmeņi atstāj nelabvēlīgu iedarbību uz cilvēku veselību. Tātad ozona līmeņa ikdienas svārstības arī var radīt veselības traucējumus – elpošanas orgānu saslimšanu un plaušu iekaisumus. Simptomi pieaug līdz ar ozona iedarbības laika palielināšanaos līdz 6-8 stundām. Turklāt būtu jāņem vērā, ka sakarības starp ilgtermiņa ozona iedarbību un veselības efektiem vēl nav pietiekami izpētītas, lai noteiktu precīzas ilgtermiņa vadlīniju vērtības.
Pēdējā laikā veiktie pētījumi par NO2 nelabvēlīgo iedarbību pierāda, ka būtu nepieciešams samazināt gada robežlieluma vērtību cilvēka veselības aizsardzībai (40 µg/m3), sevišķi saistībā ar satiksmes radītā piesārņojuma iedarbību.
Epidemioloģisko pētījumu rezultāti pierāda statistiski nozīmīgas sakarības starp iedzīvotāju mirstības rādītājiem un paaugstinātām PM un ozona koncentrācijām. Eiropas Savienības Vides un veselības stratēģija nosaka, ka ir nepieciešams turpināt epidemioloģiskos pētījumus, sagatavojot sistemātiskus pārskatus par gaisa piesārņojuma “iedarbība – atbilde” savstarpējām sakarībām, sevišķi pievēršoties gaisa piesārņojuma ietekmes uz bērnu veselību novērtēšanai. Būtu vēlams veikt gaisa kvalitātes modelēšanu, modelējot dažādus emisiju samazināšanas scenārijus, lai noteiktu turpmāko rīcību un pasākumus veselības uzlabošanai. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Gaisa piesārņojuma problēma Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/694101

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties