Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,38 (19%)
Cena ar atlaidi*:
1,61
Pirkt
Identifikators:329001
Vērtējums:
Publicēts: 25.04.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

4. Valsts loma AES nelaimes gadījumos
4.1. PSRS rīcība Černobiļas katastrofā
Pēc pirmā trauksmes signāla, Maskavā sanāca ārkārtas situācijas sapulce, kurā vienbalsīgi tika nolēmts - Černobiļā nekas nopietns būtībā nevarēja notikt. Plkst. 05:00 no rīta, dežūrējošais operators deva otru signālu, pēc kura tika nosūtīta izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu situāciju. Dežūrējošie inženieri veselu dienu apgalvoja, ka eksplodējusi vien dzesēšanas iekārta. Pēc tam, kad Maskava saņēma patieso informāciju par katastrofu, nekavējoties uz Černobiļas piepilsētu Pripitu tika nosūtīti Padomju karavīri un „brīvprātīgie” avārijas seku likvidēšanai. Glābēji nebija aprīkot ar piemērotu glābšanas ekipējumu, tāpēc daudzi no viņiem mira tajā pašā dienā slimnīcā.
Černobiļā un tuvākajos apgabalos cilvēkiem bija liegts izbraukt, lai informācija neizplatītos tālāk. Vēl vairāk – no Kijevas apgabala partijas komitejas pienāca slepens rīkojums nebrīdināt iedzīvotājus un izlikties, ka nekas nav noticis, tāpēc iedzīvotāji, sevišķi bērni interesēti devās uz staciju, lai apskatītu sprādziena izraisītās sekas, tā rezultātā saņemot milzīgu radiācijas devu.

4.2. Japānas rīcība Fukušimas katastrofā
Tāpat, kā pēc Černobiļas katastrofas, arī Japānas valdība centās slēpt patiesās katastrofas sekas, tomēr atšķirība valdību rīcībā bija. Fukušimas valdība brīdināja vietējos iedzīvotājus, laicīgi tos evakuēja un veica citus drošības pasākumus.
Japānas valdība atzina, ka darbinieki nebija apmācīti rīcībai ārkārtas situācijās un tie nezināja, kā rīkoties, kad cunami postījumu dēļ pārstāja darboties arī rezerves ģeneratori, taču tā atšķirībā no PSRS valdības pieņēma palīdzību no Eiropas valstīm. Katastrofa bija par iemeslu citu atomelektrostaciju projektu pilnveidošanai un pārbaudei.

4.3. Valsts lomas izvērtējums
Valsts loma katastrofu seku likvidēšanā un cilvēku drošības jautājumu risināšanā ir milzīga. Pat katastrofu cēloņi ir savā ziņā saistīti ar valsti – Černobiļā tā būtu nepietiekama drošības noteikumu neievērošana, bet Fukušimas AES – valdības neapdomīgais lēmums stacijas atrašanās vietas izvēle. Seku likvidēšana šāda apmēra katastrofās ir atkarīga tikai un vienīgi no valsts valdības reaģēšanas un pieņemtajiem lēmumiem un par to likvidēšanu – cilvēku saslimšanām, dabas problēmām, cilvēku evakuēšanu – atbildība ir jāuzņemas valdībai, jo AES celšanas atļauja taču tiek saņemta no valdības, tādēļ ar šādiem iznākumiem tai ir jārēķinās.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,88 €
Materiālu komplekts Nr. 1331839
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Fukušimas un Černobiļas atomelektrostaciju salīdzinājums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/329001

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties