Vieglatlētika ir sporta veids, kas apvieno vairākas soļošanas, skriešanas, lekšanas un mešanas disciplīnas. To bieži uzskata par visu sporta veidu karalieni (Avotiņa I.,2016).
Vieglatlētikā jebkurā no disciplīnām sportistam ir nepieciešama fiziskā sagatavotība neatkarīgi no izvēlētās disciplīnas, kas sportistam palīdz nostiprināt savu fizisko un speciālo sagatavotību, kā arī sagatavoties sacensībām. Svarīgi ir apgūt kustības, kuras palīdzēs sportistam izpildīt sarežģīti koordinētas kustības un veikt kvalitatīvu izpildījumu savā disciplīnā. Jebkuram sportistam ir svarīgi strādāt uz vispusīgo un speciālo fizisko sagatavotību, lai attīstītu dziļo muskulatūru un speciālo sagatavotību savā disciplīnā, kas ir arī augstas fiziskās sagatavotības rādītāji.
Arī vienā no tehniski vissarežģītākajām vieglatlētikas mešanas disciplīnām – vesera mešanā ir jābūt fiziskajai un speciālajai sagatavotībai. Tā ir tehniska, sarežģīta disciplīna, kā rezultātā ir ļoti svarīgi attīstīt gan vispusīgo, gan speciālo fizisko sagatavotību, lai sportists spētu izpildīt 3-4 ātras rotācijas ap savu asi.
Mērķis: pilnveidot teorētiskās zināšanas par fizisko sagatavotību vieglatlētikā. Analizēt literatūras avotus par VFS un SFS, izpētīt četru dažādu vecumposmu sagatavotības nianses VFS un SFS, kā arī salīdzināt savā starpā ar vingrinājumu palīdzību.
Uzdevumi:
1. Analizēt literatūru par vispārējo un speciālo fizisko sagatavotību.
2. Aprakstīt katra vecumposma VFS un SFS sagatavotības nianses
3. Salīdzināt katru vecumposmu VFS un SFS ar vingrinājumu palīdzību …